|
Marts 7., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kajs | 21:58
Es gan domāju, ka pati zini atbildes.
mana doma:
draugs nedrīkst būt akmens kaklā (vai vari saukt to par saiti ar šo cilvēku). un tā ir katra paša atbildība nekārt sev tos akmeņus un arī citiem. katrs akmens tikai padara cilvēciņu arvien nebrīvāku. Tos akmeņus visus var nomest nost! vienkārši sajūti fiziski - šajā mirklī un arī citos: vai tas kā tu rīkojies gadījumā nav tāpēc, ka esi iekārusi akmeni? ja ir, tad met nost un domā ar savu galvu.
tikai draudzība bez akmeņu kāršanas var būt veselīga. un ja bez akmeņiem, tad visi tavi jautājumi ir muļķīgi.
tādu fīču pamēģini: domās (bet piedomā tā, ka redzi un jūti visu to..)tātad, domās viena brauc uz kādu pilsētu, kur esi bijusi, un kas tev patīk - brauc uz Pēterburgu/Londonu/Parīzi da vienalga. sāc ar to, kā ej pirkt biļeti. ieliec biļeti kabatā un sajūti prieku. Tevi NEVIENS vairs neapturēs. dodies viena uz staciju/lidostu. kāp transportā. UN ATSTĀJ VISU - draugus, domas, darbus... tu brauc viena. Un pavēro: ko Tu nevari atstāt? kas tev liek aizķerties. Ja kāds traucē, tad vienkārši atstāj to sajūtu, pamet, sarauj saiti. Sajūti krēslu, skaties pa logu. Tu brauc. Viena. Atstāj visu. Un pārliecinies domās, ka tiešām nekas tevi netur/nesaista, lai vari brīvi staigāt pa savas pilsētas ielām, kurp brauc. Pastaigā pa pilsētu. Tu zināsi pa kurieni. Tu sajutīsi smaržu. Tu būsi brīva!
Tad brauc brīva mājās. Un mājās esot sajūti, kad akmeni kar sev kaklā. Met nost! Bez tā tikai var būt īstas attiecības.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |