Da tas par to nevienlīdzību ir skaidrs, absolūtais vairākums man zināmo cilvēku pieņem savu vietu manā dzīvē un manu vietu savējā "as is", un gadījumi, kad kāds sašūt par to, ka nav saņēmis atbilstošu daudzumu uzmanības/mīlestības, ir pietiekami reti, katrā ziņā par uzmanības trūkumu es pati laikam ņurdu drusku biežāk, bet redz, nu nesanāk tas godīgi, jo man svarīgo cilvēku ir mazāk kā cilvēku, kam es esmu svarīga, tātad man ir daudz mazākas iespējas nonākt tizlajā situācijā, kad tu aptver, ka cilvēks, kas tev ir svarīgs, tevi vispār nav ievērojis.
No otras puses, ja tevi piedrāž viens no 10 tev svarīgajiem cilvēkiem, tas sāp daudz vairāk kā tad, ja tevi piedrāž viens no 30, bet tas nu tā. Nav būtiski. Matemātika cilvēku attiecībās ir aizraujošs, bet pilnīgi neproduktīvs spriešanas veids.

Bet jā, 100 g patiesuma ir daudz, lai arī man tā liekas droši vien tāpēc, ka esmu principiāla un, ja reiz būtu izlēmusi būt patiesa kādās attiecībās, tad būtu tāda 100%. Beznosacījumu mīlestība ir vieglāka tajā ziņā ka (vismaz man) tā šķiet ļoti dabiska, labi, būsim precīzi: "mīlestību ar nosacījumiem" es nesauktu par mīlestību, tā ka paliek tikai beznosacījumu mīlestība, un mīlestība vispār man liekas dabiska.

So, kad veicam darījumu? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sasodīts, gribēju no tā izsprukt... :P

Par patiesumu - tas ir traucējošais faktors, ja to vienādi nenovērtē abas puses. Uzmāksies ar savu patiesumu, un tevi pasūtīs.. Dažreiz cilvēki ir tik ļoti saraduši ar savām maskām, lomām, rituāliem un nozagtajiem tekstiem, ka jebkuri mēģinājumi to pārtraukt sastopas ar zināmu inertumu(labākajā gadījumā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tāpēc jau es nobrīnījos, ka tu kaut vai teorētiski pieļauj diezgan nāvīgo iespēju, ka kāds tev varētu injicēt 100g patiesuma. Šitā deva nonāvētu ziloni ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:P

(Reply to this) (Parent)