danu. tu esi visnotaļ palaidis garām stāsta būtību, manuprāt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja šī stāsta būtība ir anekdotisks humors, tad tas ir vinotaļ nežēlīgi.
Vai tur ir vēl kāda būtība, kas nav tik acīmredzama?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bāc.
viņa ciktur gadus iet apkārt klosterim. apkārt un apkārt. līdz nonāk līdz "Jeruzālemei". un tad viņai pasaka, ka viņa vairs nespēs aiziet atpakaļ. lai arī "reālajā pasaulē" viņa jau tajā brīdī jau bija klosterī un tur arī nomira. bet šī aiziešana līdz Jeruzālemei, kas bija pilnīgi un absolūti imagināra, bija spēcīgāks arguments nekār "realitātes" fakts, ka viņa nekur nebija aizgājusi.
ai, nu nevar to tā izstāstīt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tad es ko citu saku? Akla pakļaušanās principam viņu arī pazudināja. Vārda "pricips" vietā vari likt arī "ticība", "mērķis" vai "mode".

(Reply to this) (Parent)

Nu, ja viņa nepaļautos modei, ticībai un principiem, tad viņai nebūtu galvā maiss un viņa neriņķotu ap klosteri. Vēl vairāk, viņa vispār nedotos uz Jeruzalemi.
Ja viņa nepaļautos ticībai, tad vispirms pajautātu, kur viņa atrodas. Un viņai liktos dīvaini, ka "Jeruzalemes" ārsts runā viņai saprotamā valodā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja? un tev nav nevienas ticības, kas uzmauktu tev galvā maisu, kas liktu tev riņķot ap vienu klosteri, ejot uz savu "Jeruzālemi", kas liktu tev pievērt acis uz "faktiem", kas apstrīd tavu ticību?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, ka ir:) Tikai es to pats neredzu, jo man, kā jau ticīgajam, maiss galvā;)

(Reply to this) (Parent)