Janvāris 8., 2005
filozofs | 23:06 Jā, viela nemirst (izņemot gadījumus, kad tā sastopas ar kādu naidīgi noskaņotu antivielu). Tā kā tādā ziņā "mēs" (ķermeņi, respektīvi) dzīvojam mūžīgi. Ir tikai viena nianse - zāle un puķītes, alnīši un zaķīši, un sēnītes neprot sist pa taustiņiem TĀ, kā es to māku. Kaut arī daļa no manis ir kādreiz bijis cits cilvēks, es tomēr neesmu viņš, es esmu savādāks. "Es" esmu tā unikālā molekulu kombinācija smadzenēs, kas maz ticams, ka kādreiz vēl atkārtosies. Ja to kārtību izjauc, manis vairs nav.
Vispār diezgan grūti iedomāties, kāda ir sajūta, kad manis nav, jo tajā brīdī jau man nebūs domāšanas f-ja.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |