Janvāris 7., 2005
| 15:26 - dz-diena
|
Comments:
Jā, bet es tak neemsu nekas. Man pašam rieb gan savi posti, gan šis lietotājs, :(( Vai tiešam viss nav tik samāklots :(
tas, ko tu (un lielākoties arī es) sauc par "samākslotību", tikpat labi varētu būt apzināta sevis (uhhh) formulēšana sakāpinātā formā, lai dotu ventili patiesajām emocijām, kuras parasti baidāmies izpaust. un tā bija mana iespēja dot patiesas - bet it kā rotaļīgas, it kā nenopietnas, it kā uzspēlētas - emocijas atpakaļ. tā apmēram, izklausās sarežģīti, bet ceru, ka domu saprati.
Un vai tiešām mēs varam uzrakstīt emocijas šiet?? Man liekas, ka tā ir tikai atblāzma, kuru redzam, nevis mēs paši! Patiesība paliek pie mums, kā dārgums, kuru tik ļoti glabājam !
tas ir otrs iemesls, kāpēc mēs to varam darīt šeit. zinot, ka tas nekad nav "līdz galam" un "pa īstam". Cik bieži tu IRL pienāc klāt cilvēkam, ko nepazīsti, apskauj viņu un saki, ka tu tiešām jūti pret viņu bezgalīgu sirsnību, līdzjūtību un mīļumu un tādā garā? Es kaut ko tādu izdaru apmēram reizi gadā un arī tad pēc kādiem 4-5 aliem :) Sanāk tā, ka IRL, kur mēs it kā varam paust savas jūtas "patiesi", mēs to nedarām vai darām ļoti reti un ar ekskluzīviem cilvēkiem, bet virtuāli, kur jūtas netiek uzskatītas par "patiesām", drīzāk tikai par atblāzmu, mēs tās tomēr izpaužam vairāk nekā IRL.
//vismaz man tā notiek, vismaz pēdējo mēnešu laikā. sasodīti daudzu mēnešu laikā, jāpiezīmē.
Jā diemžēl alkohols valda, jo vai skaidrā prātā tas idarāms ir, nez vai! Un tomēr vai i-nets nav savā ziņā mūsu otra dzīve, kuru cenšamies izdzīvot, cik labi vien spējam!!!
nezinu. varbūt. daļa no mūsu iedomu pasaules - jā, un lielākā daļa jau iedomu pasaulē ir labāki/skaistāki/gudrāki/cēlāki/drosmīgāki nekā dzīvē, vai arī tad, ja tādi nav, tad tikai tāpēc, ka viņu ideāli ir pretēji.
Diemžēl tā gan ir, nepiepildītie sapņi tiek atstāti šeit, kur nav jabūt klāt, nav jabūt vienmēr tādam kā esi, nav jabūt sev. tu esi ideāls sev šiet ;(
tu māki nebūt tu? ei, nu beidz. savā ziņā virtuālā pasaule ir patiesāka, jo te mēs varam atbrīvoties no apstākļiem, kas mūs ierobežo, un - vismaz daļēji - no tām savām īpašībām, kas mums pašiem nav pieņemamas. vai vismaz es lielākoties cilvēkus redzu nevis tādus, kādi viņi ir, bet tādus, kādi viņi gribētu būt. vai varētu būt. kas, protams, noved pie vilšanās, bet labāk tā, nekā novērtēt viņus par zemu.
Jā, zini es māku būt. dažkārt tam , kam jābūt nevis tas ,kas esmu! Jā savā ziņā arī patiesākas tās ir. Duālā pasaule kas mūs iznīcina savā ziņā :( |
|
|