Nez, kaa jau vakar rakstiiju, shkjiet man tas no dzimshanas, miili citus un citi tevi ar tad miilees... nu ne jau taa ka miilestiiba pret miilestiibu, tb dariijums, taa nee... Vienkarshi miiloshi vairaak pievel miiloshu cilveekus, ne taa?
Ir visaadi gadiijies, ir arii slikti cilveeki, bet ar tiem es mazaak kontakteejos... bet es vinju neieniistu un ljauni par tiem nedomaaju. Atri piedodu un miilu taalaak... bet vairaak gan netiekos... :DD
Es laikam veel esmu briinumainaa kartaa saglabaajusi mazu naivumu... kaa tas man ir izdevies, to gan neiznu...

A.Elksnei bija dzejolis:
"Es neticu, ka var bez cilveekiem,
es vienmeer esmu traukusies uz tiem -
...
es vienmeer esmu degusi uz tiem.
No viņiem visas manas bēdas
No vinjiem nedzeeshanas gaismas peedas..."
utt..

nu kaut kaa taa...
zinaatniski neesmu veel peetiijusi savu cilveekmiilestiibu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jaa bet uznaak arii dienas, kad es nevienu nemiilu, pat sevi
tad es neeju aara no maajas, lai nenestu savu agresiju cilveekos... :)
Bet tas gadaas sameeraa reti :)

(Reply to this) (Parent)

mhm, jā, man liekas, ļoti daudziem cilvēkiem piemīt intuitīva beznosacījumu cilvēkmīlestība (un man jau arī, man arī), un tā droši vien ir labākā mīlestības forma. ja ne vienīgā.

faktiski, ja tā padomā, tad, iespējams, mīlestība pēc definīcijas nevar būt racionāli izskaidrojama (jo tad tā nav mīlestība, tas ir aprēķins), kamēr naids var tikt racionāli pamatots, nezaudējot ticamību.

žetons, tev atkal ir izdevies man k-ko pateikt par m. tēmu, šķiet, šī nav pirmā reize un droši vien arī ne pēdējā :)

(Reply to this) (Parent)