Janvāris 5., 2005
| 19:27
|
Comments:
prātīga tajā ziņā, ka apzinos savu dzīvnieciskumu.
ū jā, ar zvēru sevī ir jādraudzējas :)
nu, jārēķinās vismaz. es gan nezinu, nafig man draudzēties ar kaut ko tādu, ar ko neviens cits negrib draudzēties.
kā ta nē, gan jau ka daudzos dzīvo šādi zvēri, kuri ir iemūrēti kaut kur dziļi iekšpusē.
tas jau necik nepalīdz. zvēri nav tie, kas draudzējas, zvēri ir tie, kas ir bīstami un mežonīgi, ar viņiem var rēķināties, bet nevar uz viņiem paļauties; kāda tur draudzība? bet prātīgajai pusei vajag nopietnu motivāciju (mīlestību, vai?), lai draudzētos ar kādu zvēru.
Nu tad es nezinu, tavs zvērs laikam ir baismīgāks par pārējiem zvēriem, par kuru eksistenci ir nācies nojaust.
uzpīpēju, izdomāju, kas ir mans zvērs. nogribējusies tīģermāte ar iekaisušu zobu :P
satiktu uz ielas tādu zvēru, nobītos. Man ir tikai nācies nojaust par līdzīgos apstākļos nonākušu bezzobainu šakāļu, neindīgu klaburčūsku un paglupu orangutānu eksistenci.
nu, tāpēc jau to zvēru neviens uz ielas nelaiž :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |