Decembris 31., 2002
| 02:34 jau kuro reizi uz pirkstgaliem aizgāju pie bērna gultiņas un noliecos pār to, riskējot pamodināt mazo... cenšoties saklausīt viņa elpu, sajust kādu nejaušu kustību... un tā silti un gaiši kļuva, sajūtot, ka viņš ir dzīvs. padomā tik, simtiem reižu kāds ir kļuvis laimīgs, tikai zinot, ka tu elpo.
|
Comments:
..maza sirds, maza dveeseliite.. mazi pirkstinji un taads ieksheejs prieks, ka kaut kas tik trausls un noziimiigs speej buut... :) :) honeybee, radiiji noskanju.. :) pasmaidiiju, iedomaajos par savas maasinjas beebiiti, par to, ka ir ir ir ir kaut kas taac..
:) |
|
|
|
Sviesta Ciba |