|
Decembris 8., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 16:01
No pagājušajiem Prozas lasījumiem visspilgtāk es atceros tikai vienu vakaru kaut kādā fabrikā, mēs ieradāmies ar nokavēšanos, salijuši slapji, smejoši, alu sadzērušies, brilles tā aizlijušas, ka neko redzēt nevar, mati līp pie sejas, sēdējām uz kaut kādām kāpnītēm, pavirši klausījāmies lasījumus, es vairāk centos fiksēt puiša reakciju, atceros, ka šo to viņš smuki noraksturoja, tā tieši un bez stereotipiem par to, kurš autors ir OK un kurš nav, es viņam apjautājos, vai vīrieši tiešām grib iekosties sievietēm krūtīs, viņš teica, ka drīzāk ne (tā bija?), viegls reibums un lietus.
Brīdi aizdomājos - kas tas bija par puisi, sasodīts, atceros sajūtas, cilvēku neatceros... savaadaisu.
Pārējais? Fakti - jā, varu atsaukt atmiņā. Sajūtas saglabājušās tikai par to vakaru, pie tam, kā mēs redzam, spilgtāk nekā fakti.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |