Oi, nu to (ka tev nebūtu patstāvīgas domāšanas) es nemaz neapgalvoju, būsim precīzas - tu raksti: "Tajā pašā laikā savu pasaules modeli, savu priekšstatu par to, kā tas viss strādā, es laižu darbā ļoti reti, iespējams, tāpēc, ka tas man ir pārāk tuvs.", bet es saku (ja vien tevi nepārprotu, kas arī nav izslēgts)- ka tāda pozīcija ir gļēva; ielikt sevi kādā diskusijā, sarunā utt. aiz iekavām ir manā izpratnē nepiedodami. Protams, savas pozīcijas un subjektīvā statījuma klātesamība gan nenozīmē, ka tāpēc varētu mest pie malas saprātīgus argumentus, taču atteikties no tā, nozīmē negodīgu spēli. Tu, iespējams, veikli izmantojot savu kritisko prātu, sagrauj cilvēka lai arī nestabilos (nu citādi tos nevarētu tik vienkārši sagraut), taču pamatus, pat ne pamatus - pietiek ar kādu elementu, kas ievīts sistēmā - izcelt to ārā no veseluma, un nabags nevarēs saprast, kas viņš tāds ir, un kā viņam būt. Taču savējo "modeli" tu atstāj rūpīgi noglabātu savā mentālajā garderobē, liedzot tavam pretiniekam izdarīt tādu pašu neģēlību.

Nu labi, es ceru, ka tu jūti, ka es pārspīlēju - ja kāds ir tāds muļķis, ka spēj pakļaut sevi tādai vardarbībai, man viņa nav žēl, vienkārši nav skaidrs, kādi būtu tie pietiekamie motīvi (par tuvumu nepārliecina), kas leģitimētu šādu atturēšanos, un tā vienlaicīgi nebūtu gļēva. Nu kaut kā tā. Ceru, ka skaidri izteicos. Var ignorēt, oponēt, komentēt.

(Reply to this) (Parent)