Novembris 28., 2004
| 10:43 - palags par identitāti
|
Comments:
| From: | murks |
Date: | 28. Novembris 2004 - 11:58 |
---|
| | | (Link) |
|
Saplosītas maskas - tas ir sāpīgi. Bet tā ir arī iespēja augt. Tikai ne katra saplosīšana dod šo iespēju. Ja kāds tikai mazliet paplēš tavu masku, tad rezultāts var būt pat pretējais - varbūt sadosi nekauņam pa seju, un diezgan noteikti vēl vairāk nostiprināsi savu masku. Laikam jau tikai pilnīgi norautas maskas ir tas ceļš.
Ceļš uz ... (negribējās saukt vārdā tās lietas, kuras daudzpunktes vietā iederas)
njez. mokos ar sajuutu, ka, noraujot maskas, beigu galaa nonaaksim pie jeelas, asinjojoshas miesas. varbuut tieshi otraadi. patureet maskas, samierinaaties ar taam, izprast, ka tas nav pa iistam. galu galaa teaatrii tu tachu arii neskrien pie aktieriem, lai izraades viduu nonjemtu vinjiem grimu.
| From: | murks |
Date: | 28. Novembris 2004 - 12:28 |
---|
| | | (Link) |
|
Tāpēc jau arī to daudzpunktu atstāju. Ne katram patīk skaista, asiņojoša miesa. Un maskas jau nav nelabas pašas par sevi. Nelabi ir aktieri. Un pat tas ir subjektīvi, kā jau viss.
aktieri nav nelabi :) nelabi ir tie, kas aizmirst, ka viņi ir aktieri
| From: | murks |
Date: | 28. Novembris 2004 - 13:01 |
---|
| | | (Link) |
|
Ok, precizēju - aktieri mēdz būt nelabi. Tas, ko gribēju teikt - ja ir nelabs, tad pie vainas ir pats aktieris, un ne tas aizsegam lietotais kartona gabals. Bet aizmiršana/apzināšanās nu noteikti nav galvenā nelabuma pazīme, lai gan kaut kāda korelācija tur ir, protams. Trivialitātēs iebraucu, piedod. Drīz jāmostas.
ai, mēs tagad runājam pilnīgi atšķirīgās kategorijās, serdcem čuju.
| From: | murks |
Date: | 28. Novembris 2004 - 13:12 |
---|
| | | (Link) |
|
Labi. Sapratu, aizveros. |
|
|
|
Sviesta Ciba |