|
Novembris 26., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 14:46
Vakar pa ausu galam dzirdēju kruto diskusiju par homoseksualitāti, invaliditāti un dabiskumu. Ar piezīmi, ka invaliditāte (t.i., kroplība) nav dabiska, jo kroplis nevarētu izdzīvot bez sabiedrības atbalsta. Argumentam, ka homoseksualitāte ir dabiska, jo homoseksuālis varētu izdzīvot, es gluži nepiekrītu, jo homoseksuālisms izslēdz (precīzāk, stipri samazina) iespēju vairoties, t.i., turpināt savu genotipu. Paliksim pie tēzes, ka "daba neatbalsta homoseksualitāti un kroplību".
Iebilde pirmā un būtiskākā: ir ļoti maz cilvēku, kas patiešām varētu izdzīvot dabiskā vidē. Vismaz lielākā daļa garīgā darba strādnieku pilnīgi noteikti nevarētu. Izdzīvotu (varbūt) tie, kas prot strādāt fizisku darbu un izdzīvot ekstrēmos apstākļos.
Tajā pašā laikā mūsdienu sabiedrībā pamatā vislabāk atalgots ir intelektuāls darbs, un fiziskā darba strādnieki lielākoties dzīvo salīdzinoši sliktākos apstākļos; arī tie, kas strādā fizisku darbu, tiek atalgoti augstāk, ja ir specializējušies noteiktā jomā, kas attiecīgi samazina viņu iespēju izdzīvot "dabiskos" apstākļos. Mūsdienu sabiedrībā pastāv arī lielāks vai mazāks atbalsts invalīdiem; pazīstu cilvēku, kas ir tīši pārspīlējis savu slimību, lai dabūtu 2. invaliditātes grupu, lai arī reāli droši vien vairāk par 3. viņam nepienākas. Un homoseksualitāte arī sabiedrības acīs tiek novērtēta pietiekami pozitīvi.
Sabiedrība vispār ir kropla un nedabiska. Mēs esam vēža šūnas: mēs izdzīvojam, mēs attīstāmies uz veselo šūnu rēķina, mēs eksistējam, lai beigu galā novestu dabu līdz pilnīgam sabrukumam. Kāds labums dabai no cilvēka? Kāda ir mana šodienas bilance? Mīnusā: iegādājos veselu sēriju lietu, kas ražotas, iznīcinot dabu, un izmestas turpinās dabas postīšanu; esmu paēdusi (gan ne īpaši daudz), esmu izmetusi vismaz 5 cigarešu nodeguļus. Pagalmā, jo balkons ir aizsnidzis un negribējās iet līdz pelnutraukam. Plusā: hmmm. 3 reizes, kad aizgāju nokārtot dabiskās vajadzības, skaitās?
Šodien es visnotaļ atbalstu eitanāziju. Ne cilvēkiem, jo visus tāpat neiznīcināsi. Nē, zemeslodei. Ja man tagad piedāvātu iespēju iznīcināt zemeslodi, es piekristu. Kamēr man šo iespēju nepiedāvā - piedrāzt dabas saudzēšanu. Lai tas nabaga nedziedināmas slimības novārdzinātais organisms ātrāk iegūst mieru. Augļosimies, vairosimies un piepildīsim šo zemi ar vēža šūnām, lai tā beidzot aiziet bojā, un aizejam bojā arī mēs.
Jo man sāp. Ne par cilvēkiem, bet par visu, kas ir dzīvs.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |