Atvaino, nemēdzu aprunāt, bet ieinteresēja Tavs teksts par Gundegu Repši. Kāda viņa ir, ja Tu raksti, ka parasti, viņu ieraugot, satrūksties? Esmu viņu satikusi gadus 15 atpakaļ, kad klīdu apkārt, visiem mēģinādama iesmērēt savus dzejoļus. Viņas klātbūtnē jutos melna un maziņa, un gribēju palīst zem grīdas:))). Domāju, cik tas bija objektīvi, cik vienkārši- tā mirkļa izjūtas...

(Reply to this) (Thread)

Nu, es jūtos tāpat, bet baidos, ka tas drīzāk izriet no maniem kompleksiem, nevis no viņas personības. Lai arī kas viņu zina, es G.R. praktiski nepazīstu, esam pāris reizes kontaktējušās. Viņa ir pārāk daudzšķautņaina personība, lai varētu raksturot, nepazīstot gadiem ilgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eh, laikam gaidīju, ka pateiksi kaut ko labu par viņu un mazināsi manu tā brīža iespaidu:))) Jo radošos cilvēkos tomēr gribās saskatīt lielāku pozitīvo lādiņu:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ah, neceri. radošam cilvēkam ir ļoti grūti būt patīkamam un visiem pieņemamam, it īpaši tādam sevis-pušu-plēsējam kā G.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njā... bez pašsadedzināšanās un laimīgiem cilvēkiem māksla nesanāk:( Ja laime un iedvesma būtu divi savienojami jēdzieni, arī pasaule kopsummā būtu daudz laimīgāka...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir savienojams, bet reti un specifiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt Rēriha gleznas?

(Reply to this) (Parent)

ljooti reti - jo kad cilveekam ir labi, tad jau paarsvaraa nav stimula darboties.......

(Reply to this) (Parent)