|
Februāris 11., 2024
 | 12:06
Citās ziņās, augstākā izglītība (vismaz bakalaura/maģistra līmenī) pēc struktūras iemāca tev domāšanas veidu, kas ir pilnīgi pretējs tam, kādai vajadzētu būt iekšējai struktūrai darbam, kam nepieciešams cilvēks ar augstāko izglītību
Tu gandrīz nekad neesi "vienā komandā" ar priekšniecību un arī ar kolēģiem reizēm ir vairāk konkurences, nevis sadarbības
Viss, ko tu dari, tiek darīts tādēļ, lai tevi varētu nokritizēt
Tev ir milzīga slodze, no kuras pusi/lielāko daļu aizņem kaut kas tāds, ko tu negribētu darīt visu mūžu
Tu nevari pēc gada saprast, ka nu jau pietiek, un iet darīt kaut ko citu (nu, vari, bet tas atkal ir uz 4/2/hvzcik gadiem un tev/citiem liekas, ka tu esi lūzeris)
Tev par to praktiski neko nemaksā, un jācīnās ar asinīm pa degunu, lai vispār kaut ko maksātu, par visiem materiāliem utt. ir jāmaksā pašam
Patiesībā nevienam nav īsti vajadzīgs tas, ko tu izdari
Ja tu gribi uzlabot situāciju, tas ir vai nu strukturāli neiespējami, vai prasa bezgalīgu sarunāšanu
Nevienu nepiš tas, cik daudz laika reāli vajag, lai izdarītu to, ko tu gribi, tā, kā tu gribi un kā ir kvalitatīvi
Uzdevumu deleģēšana kādam, kas to objektīvi izdarītu labāk, ir šmaukšanās
Atrast kreatīvu veidu, kā izdarīt to pašu, tikai ar mazāku ņemtni, 50 % gadījumu arī ir šmaukšanās
Viena no galvenajām prasmēm, kas jāapgūst, ir "izdarīt tā, lai formāli ir izdarīts, tas nekas, ka tam nav jēgas"
Es saprotu, kāpēc tas viss ir vajadzīgs utt., bet, ja godīgi, tad, ja man vajadzētu pieņemt darbā kādu ar attiecīgu kvalifikāciju, es reāli paņemtu cilvēku, kurš kaut kādā brīdī ir dramatiski nofeilojis augstskolā, jo "ain't nobody got time for this"
Discuss (bet pieklājīgi, lol)
|
|
|
|