|
Novembris 9., 2023
 | 07:00
Ir tik dīvaini tomēr, ka šīs trans lietas tiek domātas lielā mērā dzimtes (vai ķermeņa) disforijas kategorijās, un tik maz tiek runāts par dzimtes eiforiju [pietiekami maz, lai es, kas it kā interesējas par tēmu, šo terminu uzzinātu tikai šodien]; tik daudz tiek apspriests tas, vai kādas dzimtes ekspresija sagādā ciešanas vai nepatiku, un tik maz par to, ka dzimtes ekspresija var sagādāt prieku, mieru, laimi utt..
Teiksim, es pieņemu, ka daudziem nebināriem cilvēkiem nav dzimtes eiforijas ne par ko (un es laikam arī neesmu pieredzējusi dzimtes eiforiju)
Un ir cilvēki, kuriem nav dzimtes disforijas, bet ir dzimtes eiforija
Un kāpēc gan nevarētu domāt par trans- mazāk kā par "ciešanu samazināšanu" un attiecīgi dramatizēt par to, ka, lai cilvēks būtu trans-, ir obligāti jācieš,
un vairāk kā par to, ka cilvēks varētu vienkārši būt laimīgs
Un attiecīgi par veiksmīgu tranzīciju domāt nevis kategorijās "vai tas atrisina visas iepriekšējās problēmas, oh no, ja neatrisina, tad nebija vērts" (kas tas vispār ir par uzstādījumu, lol, varētu padomāt, ka jebkas var atrisināt visas iepriekšējās problēmas), bet kategorijā "vai cilvēks kļūst laimīgāks un apmierinātāks ar dzīvi un atrisina daļu no problēmām"
/disclaimer: reizēm man nav iebildumu pret dolbajobu komentāriņiem, šoreiz toč būs, šī ir lieliska iespēja noraut banu. civilizēta diskusija ir okei.
//ah, nu, pilnīgi idiotiska diskusija, bet laikam sapratu, kāpēc nevaram
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |