|
Novembris 1., 2023
 | 09:04
Iespējams, ir aplami domāt par mentālajiem "resursiem" kā par "resursiem", kas ir kapitālisma metafora
Dažos veidos tas strādā, piemēram, domājot par šo resursu kā konkrētā laika nogrieznī iztērējamu vai domājot par to, ka to var ieguldīt gudrākos vai muļķīgākos veidos
Bet ļoti bieži tas ir absurdi, nu, piemēram "ja es to netērēšu vispār, tad man šī resursa būs vairāk un es to varēšu ieguldīt vairāk", vai "pareiza resursa ieguldīšana nozīmē saņemt to atpakaļ, plus procenti"
Adekvātāka metafora varētu būt organiskāka, piemēram, "muskuļi"
"Ja es šo muskuli izmantošu, tas kļūs stiprāks un izturīgāks, un varēs vairāk", "neizmantots muskulis atrofējas", "ir iespējams muskuli pārpūlēt vai traumēt, tad nepieciešams to atpūtināt vai pat dziedēt", "muskuļu izmantošana ir ne tik daudz mēģinājums kaut ko par to dabūt, cik drīzāk pašpastiprinošs process, kas savā ziņā jau sākotnēji ir vērsts uz pašattīstību - ne vienmēr ir nepieciešams kaut ko par to iegūt no ārējās pasaules, ne vienmēr šis ieguvums ir sagaidāms vai pat iespējams", "muskuli ir iespējams izmantot nepareizi, bet tas ir redzams nevis pēc citu atsauksmēm un reakcijām, bet primāri pēc iekšējām izjūtām"
Ievietojam tādus vārdus kā "radošums", "empātija", "produktivitāte", "rūpes", "padziļināta domāšana" utt.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |