|
Janvāris 9., 2018
 | 10:45
Klau, šitais mani beidzot samulsināja.
Ja mums ir (lielākoties, bet droši vien ne tikai) sociāli determinēts dažādu rādītāju kopums, kas ir apvienots vienā kompleksā X (un kur daļa no šiem rādītājiem savstarpēji korelē, bet citi atkal ir no pilnīgi citām sfērām) + mainīga sociālā situācija + dažādas sociālās vides
Un ir zināms, ka šo rādītāju kopumu (bet: ne visus elementus vienādi!) ietekmē dažādi faktori, tostarp ģenētika, epiģenētika, audzināšana (nu tb bērnība vispār), sociālā un fiziskā vide, saslimstība, personības īpašības utt. - faktori, starp kuriem atkal pastāv visvisāda veida attiecības
Cik jēgpilni vispār ir mēģināt šīs abas sfēras izteikt ar vienu skaitlisku indeksu? Ko tieši mums šis indekss pasaka?
Vai ir jēgpilni veikt pētījumus par to, kā mainīt izejošos faktorus, ar mērķi uzlabot nevis gala rādītājus, bet gan šo indeksu? Kāpēc?
Nu, piemēram, ja cilvēka vajadzību apmierināšanu paņemtu kaut vai pēc (ļoti vienkāršās) Maslova skalas, tad tur droši vien varētu atritināt kaut kādu vienu indeksu, kas ļautu pateikt "šim cilvēkam vajadzību apmierināšana ir 5,6, kamēr šim te - 7,2, bet tam - 3,1", bet vai, zinot *tikai šo indeksu* (tas, kā šis indekss tiek noteikts, kopumā ir "melnā kaste"), būtu iespējams kaut ko jēgpilnu pateikt par šo cilvēku? Vai būtu jēga veidot zinātnisku pētījumu par to, kādi ģenētiskie faktori korelē ar *indeksu*, un kā attiecīgi varētu uzlabot ģenētiskos faktorus tā, lai uzlabotu *indeksu*?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |