|
Marts 23., 2016
 | 09:38
Nu kāpēc, kāpēc, kāpēc Žoludei tā neveicas ar latviešu valodu redaktoriem? Tā jobanā grāmata ir pilna ar neveikliem, klabošiem, sintaktiski dīvainiem teikumiem, kas pilnīgi noteikti nav domāti stilīgi (nu tb tādās frāzēs kā "līdz mani pašu paklupināja manis paša koferis" tas manpaša atkārtojums neko nedod), un kādam taču šito būtu vajadzējis ieraudzīt, ja ne autorei, tad vismaz fucking Arvim Kolmanim, kas skaitās redaktors, manā pieredzē šitādus gļukus labo arī korektori.
Turklāt "Stāsti" ir daudz labāka grāmata, nekā es biju gaidījusi, protams, visnotaļ stingri ieturēta "dirsā esam, ārā netiekam" žanrā, bet, tā kā tie varoņi arī tādi patizlāki gadījušies, sanāk kaut kāds poētisks taisnīgums - tb visādu pamesto/nemīlēto cilvēku gaudu stāstus lasot, tu spēj domāt tikai "nu i ļoti labi, šito tak nevar mīlēt", bet, lasot par rakstniekiem, kas nevar parakstīt, padomā "nu i labi, pasaule kļūst labāka no tā, ka viņš neraksta", tādā garā.
Vārdsakot, ja nu kāds šaubījās par to, pirkt vai nepirkt (es arī šaubījos, bet nu ka nominēts, ta jau vajag, ja), tad:
tiem, kam IŽ teksti vispār patīk, drošvien pirkt;
tiem, kam parasti drusku besī (īpaši tās vietas, kur viņa mēģina būt fantastiska/maģiska), varētu besīt mazāk;
tie, kam parasti ļoti besī, droši vien besītu tieši tāpat.
|
 | 10:29
"Tad es iedomājos, ka gleznošana ir tāda glītrakstīšana, tikai ar otu. Protams, es negrasījos uz audekla rakstīt, bet katrs mākslas produkts ir kā stāsts, atziņa, atziņas meklējums caur tēliem, materiāliem, kompozīciju. Es taču biju atradis atziņu. Atziņu, kas ir māksla, vai drīzāk, ka māksla izrādās kaut kas cits, nekā es visu laiku biju domājis. Un tā bija mana atziņa. Vienkārša. Un triviāla arī, droši vien. Un atziņa par mani. Es esmu mākslinieks, tāds pats kā citi, ne liels, ne mazs, ne izredzēts."
- IŽ, stāsts "Putekļi"
/līdz asarām, tas vispār ir vistirliņiskākais rakstnieks, ko es jebkad esmu redzējusi literatūrā, un it kā tak cilvēkiem patīk laiku pa laikam rakstīt par rakstniekiem-tirliņiem
|
 | 14:37
Vakar sīkā vispirms paziņoja, ka autobeņķīša sarkanās šuves esot "krēpes"
Pēc tam parāda uz saulrietu
- Saulītei spuriņas!
- Tie ir stariņi.
- Stariņi... Kokiem arī ir stariņi!
- ..nē, kokiem ir zariņi.
|
|
|
|