|
Decembris 1., 2015
 | 11:44
Ja vakardiena kaut mazākajā mērā raksturo manu turpmāko dzīvi, tad tas ir reāli scary/amazing
pabeidzu nanowrimo
palaboju prezentāciju, no kuras sapratu apmēram 1 slaidu
izslēdzu telefonu un noslēpos no pasaules
norāvu pāris mikropanikas un vienu episku noraudāšanos
un un un āāāā džīzasfakinkraist, dzīve.
Mūzika: Lana Del Rey - Video Games
|
 | 14:49 - kopsavilkums
Divas stundas miera un neskriešanas un viena cigarete tajā īsajā atelpā starp krievu un latviešu jauno gadu.
Topošā Bereļa romāna "Aklo gaisma" nosaukumu izlasīju kā "Alko gaisma" un padomāju, cik kruta
Grāmatu svētkos bija dikti jocīga sajūta, nu, tas, ka eju pie stendiem sapirkties to, ko man vajag, cilvēki smaida, atpazīst, sveicina un dod free stuff
Vārdsakot, episks projekts varētu būt, zem devīzes "Mīli savu žurnālistu, neļauj viņam sevi izdrāzt".
- Tā Transtremera dzeja ir ļoti slikta.
A long hard road out of hell, baby steps.
Scary thought of the day
bet jā, es laikam gribēšu būt redaktore. pamazām izlupināt no teksta stāstu ir viens no visgandarījošākajiem pasākumiem, ko zinu, kaut kādā ziņā skaistāks par rakstīšanu pašu.
fck
Incanti, ja būtu, tātad, augšupielādēta psihe, tad droši vien to varētu arī kopēt, vai ne?
Man šķiet, ka šis ir pirmais gads, kurā es Nanowrimo sāku tikai 1. novembra ~14os, un tas arī pie noteikuma, ka mani atkal kaut kas nedistraktēs. (visticamāk, es pati)
Ja vakardiena kaut mazākajā mērā raksturo manu turpmāko dzīvi, tad tas ir reāli scary/amazing
/reāli skumjš laikam ir tas pirmā marta ieraksts, tik skumjš, ka iebāzts pie privātajiem, bet izklausās tik optimistisks
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |