|
Oktobris 9., 2014
 | 08:07
Jā, kas attiecas uz būšanu par rakstnieku:
- grāmatas jālasa ātri, ātri, citādi vakarā pirms gulētiešanas izdomā, kā tas sižets atrisināsies, izdomā to pēc tam, kad izlasīti 20% grāmatas
- un pēc tam, saproties, baidies lasīt to grāmatu tālāk, ne tāpēc, ka būtu garlaicīgi (patiesībā tā ir vēl interesantāk, jo gribas redzēt, kā autors to izdara, vispār jau māksla ir nevis tajā, KO izdara (ideja, protams, absolūti lieliska, no tām, kur tu naktī guli un pie sevis smejies par to, cik lieliski tas viss sakrīt un cik negaidīti un vienlaikus pareizi), bet tajā, KĀ tas tiek izdarīts)
- bet tāpēc, ka paniski baidies - tas sasodītais autors nebūs tiktāl aizdomājies un iedos kaut kādu vājāku risinājumu (bet nu es ceru, ka ne, nu, vai arī būs kaut kas lieliskāks)
|
| 08:17
Nu, un uz šīs pašas līnijas - mani riktīgi kaitina, ja grāmatu vērtē kategorijā "oriģināla/neoriģināla", nu tipa "nu, tas jau nav nekas oriģināls"
Pie tam to dara ar grāmatām, kas ir tiešām svaigas un pārsteidzošas un negaidītas. Nu, tādas, ka tu lasi un domā "whoa, šis gan bija lieliski" un "es nemaz nezināju, cik ļoti man šādas grāmatas pietrūkst". Un tad atnāk kāds un ieraksta tipa "tas jau nav nekas oriģināls, šitais jau ir darīts", un pievelk aiz matiem kaut kādu pilnīgi citu situāciju.
Ann Leckie "Ancillary Justice" nav nekas oriģināls, jo saprātīgi kosmosa kuģi ir arī Ian Banks "Culture" sērijā (sūds par to, ka pasaule pilnīgi cita, noskaņa pilnīgi cita, valodas nozīme pilnīgi cita un tā tālāk, tas ir tas pats) - džīzas, saprātīgi kosmosa kuģi ir arī Farscape seriālā, bet to jau laikam cilvēki kaunas pieminēt, kurš tad skatās Farscape, bet toties iespēja tā nevērīgi atsaukties uz Culture sēriju, jā, tas ir to vērts.
"Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem" nav nekas oriģināls, jo bērni ar īpašām spējām, kas tiek audzināti atsevišķi no sabiedrības, ir arī X-cilvēku pasaulē. (Kā redzams, šīs grāmatas auditorija domā pilnīgi otrādi, ņefig salīdzināt ar kaut ko smalku un gudru, x-meņus taču visi ir redzējuši, značit atsaucamies, hehe.) Šai grāmatai ir daudzas citas problēmas, bet "šitais te jau ir simtiem reižu redzēts un atstrādāts" jau nu točna nav viena no tām.
Kaitina pat divu iemeslu dēļ:
- grāmatai nav obligāti jābūt oriģinālai, absolūtais vairums grāmatu ne ar ko nepārsteidz, un tas ir labi, ka ne ar ko nepārsteidz,
- tas implicē to, ka ikviens autors, kas uzraksta kaut ko neparastu, ir to darījis tāpēc, lai vipendrītos un būtu oriģināls, un tas ir vienkārši nejauks pieņēmums.
Ja jau tik ļoti vajag oriģinālas grāmatas, tad beidziet sist pa galvu katram autoram, kas atļaujas izdarīt kaut ko drusciņ neparastu.
|
|
|
|