|
Augusts 31., 2014
 | 10:50
Bet ja par aktuālo "nauda smird vai nesmird?" jautājumu.
Es jau gribēju rakstīt tipa "man laikam nav ētikas un morāles, es par to tiešām neuztraucos". Un savā ziņā tā arī ir; nu tb ja ir kaut kāds darbs, kas jāizdara, es to izdarīšu arī tad, ja par to tiks samaksāts no man netīkama avota. Un tādu tīru un ētiski nesamocītu avotu jau patiesībā nemaz nav; visa nauda smird, tikai katra savā reģistrā.
Bet man laikam ir svarīgs tas pirmais tuvinājums, t.i., vai tā sistēma, kas piešķir naudu, vienlaikus čakarē to vidi, kurā nauda tiek iepludināta. Vienkāršoti formulējot, ja es zinu, ka cilvēks kakā akā, tad viņa piedāvāto ūdeni es iespēju robežās centīšos nedzert.
Un: man nav pilnīgi nekādu iebildumu, ja nauda kultūras projektā ienāk no privātiem vai biznesa vides resursiem. Tik ilgi, kamēr šie privātie/biznesa vides donori nemēģina diktēt rezultāta saturu, man tas šķiet pilnīgi okei, pieņemu, ka cilvēki vienkārši grib uzlabot savu karmu (jo savu publisko tēlu var uzspodrināt daudz lētāk un efektīvāk ar citām metodēm, kultūra šajā ziņā galīgi nav pateicīga). Un speciāli nesadarboties ar kādu, kas ir nolēmis izdarīt kaut ko labu, lai tikai neuzlabotu viņa karmu - tas man šķiet šausmīgi maziski un absurdi.
Bet man ir tiešām grūti pieņemt naudu no valsts. Parasti jau nekādas dižās izejas nav, es taču neiešu noraut projektu ar argumentu "tā jūsu VKKF nauda smird", un ne jau nu VKKF ar to dzīvi sabojāšu, bet projekta iesniedzējiem. Un tā nu es samierinos, izdaru secinājumus par sevi kā par amorālu bezmugurkaulnieku un turpinu darboties.
Bet tomēr: ja nu ir kāds kultūras naudas veids, kur tiek kakāts paša akā, tad tas ir VKKF. Es precīzi nezinu, kāpēc un kā, bet cīņa par kkf naudām tiešām padara kultūras cilvēkus sliktākus un vidi - zemiskāku un pazemotāku. Varbūt tas ir low stakes game, varbūt tas, ka naudas sadalīšanas principi ir pēc definīcijas atkarīgi nevis no rezultāta, bet no ieceres. Nu, t.i., ja es iesniedzu grāmatu/rakstu/whatever Zvaigznē/Satori/whatever, tad tas tiek publicēts vai nepublicēts atkarībā no tā, vai pats teksts ir kvalitatīvs (protams, ka vārds spēlē lomu, bet ja es sarakstu kaut kādas glupības, tad tās netiek publicētas, un viss). Ja es iesniedzu pieteikumu grāmatas rakstīšanai, tad naudu piešķir vai nepiešķir atkarībā no tā, vai mans vārds kotējas vai ne; pati grāmatas ideja ir sekundāra. Jā, droši vien citādi nav iespējams - t.i., kultūru finansēt post factum, atkarībā no tā, cik labu projektu esi uztaisījis, būtu lieliski, bet kurš tad uz to parakstītos. Bet sausais atlikums ir tas, ka VKKF nauda, pirmkārt, nāk no valsts, par kuru es neesmu sajūsmā, otrkārt, tā tiek piešķirta, manuprāt, ačgārni, un treškārt, tā padara kultūras vidi negantāku. Un es nedomāju, ka no tā visa kāds dabū karmas punktus.
Es gan nezinu, ko es ar to visu gribēju teikt; tikai tāda maza atskaitīte no cilvēka, kas lielākajā daļā dzīves situāciju ētiku autsorsē, nevis izmanto iebūvēto.
|
|
|
|