|
Jūnijs 9., 2014
 | 01:07
Ar Džonatanu es realizēju bērnības sapni "kaut es varētu būt atšķirīga un man neviens par to nepiepistos un ģimene nemēģinātu mani iegruzīt tipa būt līdzīgai citiem"
Ar Liu es realizēju bērnības sapni "kaut es varētu no sirds izraudāties, pati nezinot, par ko, un neviens man neteiktu, ka tas ir nesvarīgi vai ka patiesībā es jūtos - un man būtu jājūtas - pavisam citādi"
Interesanti, kādu sapni es realizēju/-šu ar Stellu
Jo sapnis "kaut es varētu apsūkāt un nomest zemē visu mammas šokolādi, noziesties no galvas līdz kājām ar tēta cepumiem, sabāzt viņa tējas krūzītē salvetes, bet māsas bērnu kosmētiku biezā slānī ietriept matos, un lai man par to nekas nebūtu" pilnīgi noteikti ir viņējais sapnis, ne mans.
|
 | 23:45
Atcerieties to jauko periodu, kad "hmmm, aizdomīgs klusums dzīvoklī" izraisīja automātisku reakciju "jopcik, atkal bērns kaut kādas blēņas strādā"? Nuvot šis periods man ir beidzies. Palaidu Stellu padzīvoties bez pampera, dzirdēju sev aiz muguras zīmīgu čabināšanos un papīra burzīšanu, padomāju "ā, tas jau tikai kinoscenārijs" un krāmējos tālāk. Pēc dažām minūtēm ieraugu, ka bērns izmantojis čabināšanos kā dūmu aizsegu, lai ielīstu gultā, pačurātu un tad apsēstos uz mana tikko izmazgātā spilvena.
Jūs domājat "āāā, nu vismaz labi, ka nepakakāja"? Next best thing: ar to pašu slapjo dibenu pasēdēt šokolādē un pēc tam uz spilvena, ļoti līdzīgs efekts.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |