|
Decembris 5., 2011
 | 15:26
Neaiziet uz darbu, jo šovakar jābūt prozas lasījumos un vispār plauša klepojas ārā = WIN
Kad no darba zvana un prasa wtf, pusautomātiski atbildēt, ka rīt noteikti būšu = FAIL
Šobrīd ir tāda sajūta tā kā filmās un grāmatās (nu, tādās mākslinieciskās) kur kautkādas sīkas figņas dēļ galvenais varonis (visbiežāk vīrietis) Nekad Vairs Neaiziet Uz Darbu Un Vispār No Mājas Ārā Neiet
Bet es neesmu mākslinieciska un vispār arī ne vīrietis, šovakar 18.30 LA prozisti lasa iekš Satori telpas un pēc tam es dzeršu jēgeri un daudz. Jēgeris vispār ir vienīgais, kas ar šo klepu spēj cīnīties (iesp., tāpēc, ka atšķirībā no klepus sīrupa, nav dozēts "5 ml 3x dienā").
Tas par to jēgeri bija tik tuvu ielūgumam, cik tehniski iespējams (ņemot vērā to, ka es nezinu, vai un kādā stadijā man tas pasākums nobeigsies).
/protams, sūdzēties par klepu ir tā kā neadekvāti, citi, piemēram, plecu salauž.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |