|
Maijs 5., 2011
 | 14:18
Straumes pusdienu raksts pēdējā IRā laikam ir sasniedzis šī žanra apogeju, tb tālāk jau klasiskajā "savas kļūdas neredzu, esmu garīgs cilvēks, kārtīgas pusdienas nekādā gadījumā neēdīšu" stilistikā vairs nav kur iet. Man ašpat uz beigām viņa žēl sametās, es pat nezinu, par ko.
UPD: Pārlasīju, sapratu - par šito: "..pēc iznākšanas no izolatora viņš pasniedzis sievai aresta laikā tapušo dzejoļu krājumu Cietumnieka intīmās piezīmes".
|
 | 16:58
Tā kā mazaisbērns ir iepazinies ar latvju psihedēliju "Kā Lupatiņi mazgājās" formātā un atzinis to par ļoti labu esam (es pusi tās multenes sēdēju ar atkārtu žokli un nevarēju saprast, ko viņi tādu pīpē, bet ir labi, ir labi) (lielaisbērns ir konservatīvs un par labāko atzina zīļuku),
Tad droši vien ka ir laiks mazobērnu iepazīstināt ar viņas mīļāko uz bērnu dārzu ejamo dziesmiņu ar kodēto nosaukumu "visi trīsi sikspārnīši" oriģinālā.
( reku viens no lupatiņiem )
|
 | 22:45
- Nu, Džonatan, kā tev gāja ar to vakardienas mājasdarbu? Viss bija pareizi?
- Tas nebija ne līdz galam pareizi, ne nepareizi.
- Tur bija kāda kļūda?
- Nē, kļūdas nebija, tomēr nebija pareizi.
- ???
- Nu cilvēki ir dažādi, un tas, kas vienam liekas pareizi, tas citiem liekas nepareizi.
- Bet skolotājai likās, ka ir pareizi? Un klasesbiedriem?
- Jā, bet...
- Bet ja visiem cilvēkiem liktos, ka tas ir pareizi?
- Tad varbūt būtu tādi cilvēki, kam tas neliktos pareizi, bet viņi nemācētu runāt un nevarētu pateikt, ka tas ir nepareizi. Jo ir tādi cilvēki, kas nemāk runāt.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |