|
Jūlijs 24., 2009
 | 10:28
Šlāpins te tagad atstāsta Ļimonovu, kurš apgalvo, ka Dostojevskis esot sačakarējis priekšstatu par krieviem, jo viņa grāmatās visu laiku kaut kas notiekot (emocionāli). Incants koncepts, precīzāk, implicētā doma, ka Dostojevskis ir kaut kādā veidā unikāls. Man atkal šķiet, ka jebkurā lasītvērtā grāmatā visu laiku kaut kas notiek, t.i., nav tādu ainu (scēnu? kā pareizi latviskot "scenes"?), kurās nekas nenotiek.
P.S. Vispār jau forši runāja ;)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |