|
Jūnijs 6., 2009
 | 14:12
Izdomāju paskatīties, kas notiks, ja es nedarīšu pāri savam ķermenim, vismaz ne tik ļoti acīmredzamos veidos kā līdz šim. Sākot ar šodienu.
Nu labi, nevis "izdomāju", bet, ē, tiku pārliecināta. :)
|
 | 14:46
- Dzīves patiesībā nav. Nekā nav. Visuma nav. Dzīve ir sapnis.
- Kas tad to sapni sapņo?
- Visums.
- Bet tu jau nupat teici, ka Visuma nav.
- Nu, tad... sapņo tas, kā nav. Laika nav, bet tas mūs nesapņo. Telpas nav, sienu nav, bet tās mūs nesapņo. Tātad... mūs sapņo tukšums. Tukšums, kas visu laiku maina savu krāsu - melns, balts, violets, sarkans, zaļš...
...
- Es nupat iekniebu sev degunā, un man sāp, bet tik un tā tas ir tikai sapnis. Mēs visi esam bezgalīgā sapnī.
...
- Mēs pamodīsimies tad, kad Saule, kuras īstenībā nav, apdedzinās mūsu planētu. Tas būs septiņtūkstoš septītajā gadā.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |