Februāris 13., 2009


09:55 - apkalpojošais personāls
Kad es ieeju vidusmēra aptiekā/pie superneķika letes/sagaidu dubļu kafijas meiteni un pasmaidu, pasaku "labrīt" un izsaku kādu jokainu piezīmi, pretī parasti saņemu drusku apslēptu smaidu un pozitīvas emocijas. Nupat iepirkos aptiekā un uztaisīju veselu teijāteri, pa kabatām meklējot 1.77 - un, kas smieklīgi, atradu arī, līdz santīmam precīzi (man gan bija arī piecītis kabatā, bet vajadzēja tak izpildīties ar sīceni), meitene pretī sasmaidījās un neviltoti priecājās par izdevušos misiju.
Ja es aizmirstos un tāpat izpildos kādā augstākas raudzes veikalā (ar pretenziju uz individuālu apkalpošanu), krutākā ēstūzī vai tamlīdzīgi, pēc pirmā smaida un "labdien" uz mani noblenž ar neslēptu "bļe, kas par duru te atvilkusies" skatienu un centīgi ignorē pigorus ar naudas meklēšanu un tamlīdz.

Un pirms pāris dienām ienāku darbā, apsardzes vīrs mani saņem aiz pleciem un saka, "man tevi vajag parādīt", aizved uz kāpnēm, kur strādā apkopēja, saka, "re, ku mazais ir", un viņa atklāti nopriecājas par to, ka es te vēl esmu - izrādās, kādu nedēļu nebija mani piefiksējusi un jau nodomājusi, ka es te vairs nestrādāju.

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

15:38 - reālisms uzbrūk
Izstaigāju pusrīgu, kamēr sadzinu rokā "Karogu" (starpcit, Jumavas grāmatūzī atlaides, Artēmijs Fauls par latu-diviem gabalā, bet Karogs bija Rozē). Izrādās, ka latvieši tomēr ir iespringuši uz meinstrīmu (Evas Mārtužas "Pētera zvērests"), kuru no-nonsense manierē apskata trīs kritiķi, izmantojot tādas frāzes kā "Te varētu izvirzīt domu pr laiktelpu, kas izsakāma ar var būt (un arī varbūt) kategoriju. Tā ir patstāvīgas pasaules imitācija, ļoti loģiskā kārtā pagaidām īslaicīga. Bet tai romāna izskaņā tiek pieļauta virzība gan pagātnes, gan nākotnes laika perspektīvā. Tas, manuprāt, arī labi pamato rakstnieces koncepciju, jo aprāda, ka pagātnes izzināšana var kļūt par būtisku nākamībai." (Lita Silova) un "Raugot latviešu prozas svārstības kopš deviņdesmito gadu sākuma, nekā nebijuša šajā faktā nav, jo teju katrs otrais reālisma valgos nonākušais romānists šajā laikā ir atkāpies mazāk vai vairāk senā pagātnē un mēģinājis rakstīt vēsturi no jauna." (Rimands Ceplis)

Tas "reālisma valgos nonākušais romānists" arī izpelnās dienas spurdziena godu :)

Ā, un vēl lolkaķi mani ir samaitājuši, tagad skatos bildes pie stāstiem un neviļus nodomāju "LOLrakstnieks".

(12 teica | man šķiet, ir tā...)

22:39 - Latviešu literatūras līdzjutējas lāsts (lol, 4, nu jau 5 l)
Kādreiz viņai riebās latviešu proza un viņa nolēma pirms grāmatu lasīšanas iepazīties ar to recenzijām.

Tagad latviešu proza ieņem tikai godpilno otro vietu riebuma topiņā.

(man šķiet, ir tā...)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
honeybee - 13. Februāris 2009

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski


> Go to Top
Sviesta Ciba