|
Jūnijs 12., 2006
 | 07:50
Starpcit, vakar biju uz Reinas zeltu.
Mans neprofesionāļa viedoklis: protams, dikti daudz visa kā (ja tur būtu uz pusi mazāk interpretāciju, būtu labāk, bet var jau ignorēt lieko, ja vēlas - tas neko daudz neprasa), bet, aizejot ar domu, ka būs briesmīgi & neaizmiegot 2. cēliena vidū, var arī noķert patiesu kaifu par notiekošo.
Ja būsim vēl precīzāki: manās acīs šo pasākumu noturēja Reinas zelta simbolika - t.i., visi simboli, kurus tikai attālināti var nosaukt par varas simboliem, kas no tā bija izkalti -, aina, kurā Votans savāc gredzenu, un pašas pašas beigas ar perfekti ironisko šampanieša iznešanu V.I.P. viesiem Valhallā.
Bet režisoru vajadzētu nopērt par katru reizi, kad uz skatuves kādam trīc rokas tādā acīmredzamā Hitlera parodijā. Tas ir bērnišķīgi un stulbi - kariķēt cilvēka slimību. Pat tad, ja šis cilvēks sen jau ir beigts. Vēl jo vairāk tad. Interesanti, kā tu paņirgātos par trīcošām rokām, ja sastaptu Hitleru IRL? (Lai arī, no otras puses, vesela kaudze diktatoriņu mums jau ir tagad, bet, lai tos noparodētu, laikam drusku par īsu, ne? ;))
P.S. Pārlasīju recenziju RL un ar šausmām & uzjautrinājumu aptvēru, ka tas nabaga intelektuālis, kurš var bezgala viedi apcerēt "es atkārtošos, slaveno mi-bemol mažora trijskani, iespējams, iespaidīgāko muzikālo prologu vēsturē", ir godprātīgi norijis visu. I mean, patiešām visu, kas notika tur uz skatuves. Nabaga cilvēks, noteikti tad, ja viņam tumšā ielā pretī izlec virinātājs, viņš pēc tam mēnesi no vietas apcer šīs balagāniskās, epatāžiskās un faustiskās performances psihoanalītisko būtību.
|
 | 10:27
Poll #10138 Mizantropija
Open to: All, results viewable to: AllCilvēki ir:
|
 | 11:28
..un vēl es nosarkstu ikreiz, kad uzskrienu krii ierakstam par "daļēji izmēztu midziņu".
|
 | 14:17
Man šķiet, ka lielākā daļa no mums varētu doties pāri Amerikai/Latvijai/Sviesta Cibai/whatever visu un visus iznīcinošā slepkavošanas tūrē, izšķaidot galvu un pautus ikvienam, kas pagadās ceļā, ja vien blakus būtu otrs tāds pats. Tā mīlestības, uzticēšanās un paļāvības sajūta, kad tu esi atradis cilvēku, ar kuru kopā vari doties nogalināt - un mīlētu viņu, slepkavu un neģēli - ir tik reibinoša, ka tas arī ir vienīgais, ko tu vari iedomāties darīt -
un vēlāk - ja jums ir pieticis pacietības noskatīties titrus, sadotām rokām klausīties Leonardu Koenu - apbērnoties, sagrūsnēt vēlreiz un busiņā traukties pa bezgalīgu putekļainu ceļu -
- the blizzard of the world has crossed the threshold and it's overturned the order of the soul.
|
| 23:18
Ingas Ābeles Atgāzenes stacijas zirgi ir viena no mierinošākajām, viena no harmoniskākajām, viena no maigi-tracinošākajām, viena no aizraujošākajām grāmatām, ko esmu lasījusi. [nb: šie epiteti ir mani un tikai mani, jums būs jāizdomā citi ;) jo šī ir arī viena no personiskākajām grāmatām - uztveres, ne rakstīšanas ziņā - ko esmu lasījusi]
Iesaku visiem, kas ir vīlušies latviešu literatūrā. Citiem - nezinu, iespējams, nepatiks, iespējams, tas nešķitīs nekas pievilcīgs salīdzinājumā ar Nebijušajām Formām un Patiesi kautkādiemtur Stāstiem.
Bet, ja arī jums nepatiks - nu, tad ierēķināsim vēl vienu punktu "Tas Ir Bezcerīgi" labā.
|
|
|
|
3 (7.0%)