Marts 18., 2006

21:53 - ja nu kāds to nezināja Es neesmu dzejniece. Es neesmu rakstniece. Es esmu cilvēks, kas reizēm izjūt nepieciešamību rakstīt vai azartu to darīt. Lielākoties šo nepieciešamību un azartu es varu ielikt tiešajā darbā, bet atlikumu izmantoju, pierakstot šo to, kas, iespējams, nekad netiks publicēts. Un droši vien labi, ka tā, jo es nedomāju, ka tas, ko es varētu pateikt, ir kas īpaši svarīgs vai īpaši labi pateikts. Es esmu dažu apvienību biedre, man it kā pienākas rakstnieka biedra karte (ko es vēl joprojām neesmu saņēmusies uztaisīt), bet arī šeit es esmu sev pašai īsti neizprotamu iemeslu pēc. Pieklājības, vai. Man ir diezgan liela pieredze jauno autoru "apstrādāšanā", for better or worse es esmu to darījusi jau labu laiku un droši vien turpināšu darīt, jo man tas patīk, bet šī nodarbošanās nestāv tiešā korelācijā ar rakstniecību. Un, ja kāds šai brīdī vēlas ierakstīt kaut ko iz sērijas "taisnojies, ja?" vai "kāpēc tu par to tik daudz runā?", tad jā, iespējams, taisnojos, bet drīzāk gan norobežojos. Jo man ir kauns un man ir pretīgi, pat iedomājoties, ka arī es varētu būt viena no tiem "dzejniekiem", viena no tiem "reizēm tikai cilvēkiem". Ka es varētu būt piederīga zīmolam, kura esence man liekas derdzīga un nepieņemama (atvainojos par profesionālo žargonu).

(13 teica | man šķiet, ir tā...)

23:23 Jā, un reizēm tik ļoti gribas sadalīt visu pasauli savējos un svešajos, vai, vēl jo interesantāk, sevī un viņos, bet allaž izrādās, ka viņi ir tik aizkustinoši tik mīlami tik mīloši ka es ar visām savām dusmām palieku tik viegli smaidoši bezpalīdzīga, i come undone. I come undone.

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi