|
Janvāris 13., 2006
 | 03:12
Godīgi sakot, pēdējās nedēļas laikā esmu virpuļojusi ap šo domu.
Izvēle starp diviem ļaunumiem ir smaga, jā, it īpaši, ja tā ir globāla un attiecas uz dzīves pamatvērtībām.
Bet izvēle starp diviem labumiem ir - nu jā, tā šķiet viegla un patīkama. Sākumā. Un pēc tam tā var kļūt tikpat postoša un vēl postošāka, jo tu, cilvēks, nevari aptvert, ka, izvēloties starp divām laimēm, vari ieskriet tur, kur nebūt negribētu ieskriet.
Nav pat runa par to, ka "par visu ir jāmaksā", jo šo maksu es ļoti labi apzinājos un godīgi - ja ne ar prieku - maksāju. Nav arī runa par to, ka visa kā būtu par daudz un jāizvēlas kaut kas viens (jā, es zinu, neprecīzi formulēju, bet - izvēles taču ļoti reti ir "vai nu, vai nu", parasti viss ir daudz niansētāk un plūstošāk).
Drīzāk... Drīzāk ir tā, ka tu vari dabūt gan vienu, gan otru, gan medu, gan krējumu, un no maizes nemaz negribas attiekties, ir tā, ka tu tiešām vari dabūt dajebko, tikai rēķinies, ka, izbaudot šos vienkāršos, paša daudzmaz godīgi nopelnītos priekus, tu jebkurā brīdī vari dabūt ar lāpstu pa pakausi - tas nav tas, kas tev Patiesībā vajadzīgs.
Un joks jau ir tur, ka tas strādā pilnīgi neatkarīgi no tā, ko tad tu tajā brīdī esi nogrābis rociņās un alkatīgi notiesā. Vai tā ir maize vai kūka, vai smiltis, vienalga. Tas nav tas, kas tev patiesībā vajadzīgs. Ēd. Ēd vien. Bet neaizmirsti.
|
 | 22:13
Nuja, un paldies visiem tiem, kas mani apsveica dzimšanas dienā,
a personiski paldies nepateicu tāpēc, ka jūs visi man sūtījāt SMS pulksten hvz cikos no rīta, droši vien maldīgi domādami, ka es jau esmu nomodā, a nekā, es biju tajā periodā biju pusaizmigusi, piecēlos, izlasīju, izdzēsu, noliku galvu uz spilvena - līdz nākamajam pīkstulim.
Nu lūk, un, ja es būtu pateikusi paldies personiski, tad droši vien būtu izteikusi kādas indīgas piezīmes, bet šitā - noturējos un neko neteicu :)
Ir jauka diena. Es drīkstu ēst biezpienu un sieru. Un patiesībā ir kaut kas fascinējošs nepieciešamībā no viskautkā atteikties. Pāri palikušais iegūst burvīgu aromātu.
|
|
|
|