|
Janvāris 13., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 03:12
Godīgi sakot, pēdējās nedēļas laikā esmu virpuļojusi ap šo domu.
Izvēle starp diviem ļaunumiem ir smaga, jā, it īpaši, ja tā ir globāla un attiecas uz dzīves pamatvērtībām.
Bet izvēle starp diviem labumiem ir - nu jā, tā šķiet viegla un patīkama. Sākumā. Un pēc tam tā var kļūt tikpat postoša un vēl postošāka, jo tu, cilvēks, nevari aptvert, ka, izvēloties starp divām laimēm, vari ieskriet tur, kur nebūt negribētu ieskriet.
Nav pat runa par to, ka "par visu ir jāmaksā", jo šo maksu es ļoti labi apzinājos un godīgi - ja ne ar prieku - maksāju. Nav arī runa par to, ka visa kā būtu par daudz un jāizvēlas kaut kas viens (jā, es zinu, neprecīzi formulēju, bet - izvēles taču ļoti reti ir "vai nu, vai nu", parasti viss ir daudz niansētāk un plūstošāk).
Drīzāk... Drīzāk ir tā, ka tu vari dabūt gan vienu, gan otru, gan medu, gan krējumu, un no maizes nemaz negribas attiekties, ir tā, ka tu tiešām vari dabūt dajebko, tikai rēķinies, ka, izbaudot šos vienkāršos, paša daudzmaz godīgi nopelnītos priekus, tu jebkurā brīdī vari dabūt ar lāpstu pa pakausi - tas nav tas, kas tev Patiesībā vajadzīgs.
Un joks jau ir tur, ka tas strādā pilnīgi neatkarīgi no tā, ko tad tu tajā brīdī esi nogrābis rociņās un alkatīgi notiesā. Vai tā ir maize vai kūka, vai smiltis, vienalga. Tas nav tas, kas tev patiesībā vajadzīgs. Ēd. Ēd vien. Bet neaizmirsti.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |