Decembris 27., 2005
| 13:48 - 2 Nikotīna atkarību strauji nomaina atkarība no ūdens, pie tam vēl drausmīgāka nekā atkarība no cigaretēm - bez cigarešu paciņas es varēju izdzīvot pusdienu, bet tagad, kad beigusies mangaļu pusotrlitrīgā, es varētu vai pa sienām rāpties.
|
| 21:20 - 2a Pasaules smaržu vēl nefiksēju, garša gan kļuvusi izteiktāka. Bet jūtīgums paaugstinājies līdz mulsinošai pakāpei - kafejnīcā ieejot, uzreiz ievēroju, ka kaut kādai beibei es neesmu iepatikusies (un vispār viņi-visi-domā-ka-es-esmu-āksts), Vision Expressā dabūju lielu piparkūku un sapriecājos tik bērnišķīgi, ka pat superpuperkorektā pārdevēja pasmaidīja, bet, skatoties Oliveru Tvistu, sāku šņaukāties vēl pirms tam, kad viņš paprasīja papildporciju, un tā arī nebeidzu raudāt visu filmas laiku. Tā ap vidu klusītēm būros pie sevis - jā poļanski es zinu ka pēc scenārija ir nepieciešami sarežģījumi bet vai lūdzu lūdzu lūdzu nevarētu sarunāt tā ka viņam izdodas uzreiz aizbēgt no tā feigina un tikt atpakaļ pie grāmattirgotāja nu lūdzu lūdzu kaut viņam izdotos. Un piedevām vēl ilgojos, mulstu un nervozēju.
Bet gan jau pāries, pieradīšu un pāries. Šitā tak nevar dzīvot.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |