|
Jūnijs 16., 2005
 | 23:30 - ģitāra
Pēdējā laika spēcīgākā iespaida rezultātā sapratu, kāpēc es allaž esmu izturējusies ar aizdomām pret cilvēkiem, kas spēlē ģitāru.
Jo parasti viņi skatās nevis uz ģitāru, bet uz klausītāju, parasti viņi sadala uzmanību, parasti viņi rada iespaidu, ka ģitāra ir daļa no viņiem un patiesībā viņi spēlē klausītāju,
un tā, protams, ir patīkama un salda sajūta: būt kāda instrumentam, un ļoti gribas ļauties,
bet nekad negribas paļauties pavisam, un allaž paliek sajūta, ka tu esi tikai instruments.
Bet pirmo reizi mūžā es redzēju praktiski nedalītu uzmanību, cilvēku, kas ir pazudis stīgās, melodijā un ritmā, un nedzird un nejūt neko no tā, kas notiek apkārt.
Un jā, šī ir godīga attieksme, attieksme, ko es varu novērtēt un cienīt,
(un jā, es esmu greizsirdīga).
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |