|
Aprīlis 27., 2005
 | 13:23
Vakar biju uz House of Flying Daggers. Filma izcila ar trim pazīmēm:
1) smieklīgāka nekā lielākā daļa komēdiju, bet diemžēl žanrs ir norādīts kā "drāma", tāpēc smieties gluži nedrīkst, jāizliekas, ka klepo,
2) galvenais varonis, Vējš, man ļoti atgādināja ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) smejmoon, visnotaļ mulsinošs fakts,
3) pēc filmas var pavadīt vismaz stundu, mēģinot izskaidrot absolūto loģikas trūkumu scenārijā ar kārtējām sazvērestības teorijām, daudz ko izdevās izskaidrot. tiesa, tas padara visus varoņus par pilnīgiem kretīniem, bet varbūt tas ir labāk nekā pilnīgi idioti.
|
 | 14:16
sūda entropijas likums. pietiek man savest savu emocionālo dzīvi kārtībā, un haoss apkārtējā vidē palielinās - konkrētāk izsakoties, pele čakarējas un brilles salūst tā, ka grūti pateikt, vai tās varētu salabot.
|
| 15:25
Laimīgi cilvēki patiesībā ir lielāki kretīni par nelaimīgajiem.
Laimīgs cilvēks kļūst neiejūtīgāks pret pārējiem, nevērīgāks pret draugiem, necienīgāk izturas pret to, ko viņam sniedz citi, un vispār - uzliek fundamentālu mīksto visam, kas tieši neiedragā viņa laimes avotu.
Lai arī laimīgs cilvēks diez vai gribēs apzināti darīt kādam pāri, pilnīgi pietiek ar to, ka viņš nejutīs nepieciešamību kādam izdabāt, lai dabūtu savu kripatiņu labo emociju vai pašpārliecinātības, vai vēl visu pārējo sīkumu, ar kuriem mēs ikdienā papildinām savu mazo laimes krātuvīti.
Tīri vai prieks, ka es esmu emocionāli pietiekami labila, lai nebūtu spējīga ilgstoši justies laimīga. Jau tagad jūtu, kā čakarējas attiecības ar citiem.
Garastāvoklis:: laimīgs
|
 | 18:55
Labu laiciņu grauzu nagus par to, vai pastāv "brīvā griba", ja jau reiz viss ir cēloņsakarīgs. Tad beidzot uzgāju atbildi grāmatiņā "Ne vējš, ne karogs".
"..Atļauj tev pajautāt: "Vai apskaidrotais cilvēks ir pakļauts cēlonības likumam?"
Mjakjudzo sacīja:
- Apskaidrots cilvēks un cēlonības likums ir viens."
(Iz koana "Mjakjudzjo lapsa")
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |