|
Marts 27., 2005
 | 12:19
Nu ko, ja tuvākajā laikā satieciet mani, neņemiet pārāk galvā. Jo arī man ir sācies pavasaris. Galvā. Un jums arī vajadzētu, jā, vajadzētu. Lai arī ar varu jau nekas nenotiek, tikai ar prieku, tikai ar lēkāšanu un nekaunību.
Un, izrādās, manai attieksmei nav ne vainas, varu visu nakti muldēt, klausīties Toriju un samulsināt puiku ar komentāru par "gurnu rokturīšiem". ("Tas tāds tipisks veču izteiciens, protams." - "Vai daudzi vīrieši tos tā sauc?" - "Nnē, es zinu tikai vienu, bet tikai vīrietis tos tiešām var izmantot kā rokturīšus." - "Vīrietim vai sievietei?" - "Ēēēē, tas atkarīgs no orientācijas." - "...")
Kā teikts kādā citā Torijas dziesmiņā, boys get discovered as winter melts, un šorīt asociācijas ar visu, kas atklājas, sniegam kūstot, ir pavisam-pavisam nejauša, kuš, es neko neesmu teikusi ;)
Mūzika: Tori Amos - Raspberry Swirl
|
 | 14:37
( blēņojos )
Tūlīt, tūlīt palīdīšu zem sedziņas un mēģināšu kompensēt šīsnakts negulētās stundas (ar tām divām no rīta acīmredzot nepietiek).
Garastāvoklis:: miegans
|
 | 19:58
vakar, starpcit, bija jocīgi. uzrakstīju vienai meitenei dzejoli (jā, man piemīt paradums vieglā šmigā rakstīt dzejoļus), tas sākās ar
vai tu atceries savu vārdu
vai arī domā tikai par to
un beidzās (aptuveni) ar
vai tu esi aiz sienas
vai arī siena esam mēs
sagraujot sienu tu sagrausi mūs
paklusē
Un tad es (sev par milzu pārsteigumu) redzēju, ka meitene sāk raudāt. Tā viegli.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |