Marts 8., 2005

23:52 Varbūt vienkārši pastāv divi cilvēku tipi. Vieni ir tie, kas nespēj justies komfortabli un attīstīties, ja viņiem nav skaidrs, kas viņi ir un kas ar viņiem notiek; katrai situācijai ir jābūt izskaidrotai vai vismaz intuitīvi aptvertai. Otri ir tie, kas nespēj paciest skaidrību un pārliecību, viņi jūtas labi un attīstās tikai tad, kad nekas nav īsti drošs, noformulēts un pabeigts. Es piederu pie pirmajiem. Ja kāda situācija man ir skaidra, es to ņemu par pamatu un virzos tālāk. Ja situācija ir neskaidra, es mīņājos uz vietas, uzdodu daudzus bezjēdzīgus jautājumus un gaidu, gaidu, gaidu... Bet lielākā daļa cilvēku, kas mani fascinē, pieder pie otrajiem, man nekad nav īsti skaidrs, kāda ir viņu attieksme pret mani, un arī viņi paši to diez vai zina, un, ja viņi kaut ko zina, tad nemūžam neatzīsies paši sev šajā zināšanā vai labi ātri sajauks ūdeņus tā, ka atkal viss kļūs neskaidrs un neizprotams. (Jā, protams, tās ir vienas monētas divas puses, bet, zinies, vienam tuvāks ģērbonis, otram cipars.)

(12 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi