Oktobris 22., 2004

09:46 Ja cilvēks tev patīk, tu 1) vēlies viņam patikt tāda, kāda tu esi, 2) vēlies izlikties labāka, nekā esi. Paradoksu var atrisināt, piemēram, šādi: apjēgt, ka, cenšoties "izlikties labāka", tu patiesībā kļūsti tikai muļķīgāka (bet tu vari cerēt, ka viņš to sapratīs anyway). Vai arī uzdot sev elementāru jautājumu - kāda tad tu, lūdzu, būtu "labāka"? Kā tu to nosaki? Kā tu atpazīsti to "labāko" sevi? Plus vēl: nav jēgas kļūt par kāda ēnu un dubultnieku. Plus vēl: vai tu esi tik izmisusi, lai spētu būt neredzama un nejūtama, lai tikai būtu viņa pasaulē, lai tikai neriskētu tikt no turienes izraidīta? Garastāvoklis:: jūtos labi, domāju.

(12 teica | man šķiet, ir tā...)

10:00 - šīrīta prieciņš Nick: You've all gone crazy: I come downstairs, and what happens... Martha: What happens? Nick: ...my wife's gone into the can with a liquor bottle, and she winks at me... winks at me!... Edward Albee: Who's afraid of Wirginia Woolf. Un 7dien es eju uz izrādi, ak es, laimes bērns :)

(man šķiet, ir tā...)

12:31 - ģimenes dzīve... Tā nu ir sagadījies, ka vienlaikus dzīvoklī atrodas mana māsa un mana bērna tēvs. Un abi pretendē uz vannu. Endija (dauzās pie vannas istabas durvīm). Aleksandr! Aleksandrs (nereaģē). Endija (iesper pa durvīm). Aleksandr!!! Aleksandrs (atver durvis). Kas ir? Endija. Tu nedrīksti iet vannā! Aleksandrs. Kāpēc? Endija. Tāpēc, ka man jāiet vannā! Aleksandrs. Nu pagaidi, es ātri... Man vienkārši drīz jābrauc prom. Endija. Bet man vēl drīzāk jābrauc prom! Aleksandrs (pēc pusminūtes pārdomām piekāpjas). Nu labi, ej mazgāties. Endija. Pagaidi, es vispirms paēdīšu! Garastāvoklis:: uzjautrināts, kā parasti

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

14:38 - eu, bet tā taču ir, katram cilvēkam ir sava pasaule, citam lielāka, citam mazāka, un robežas var būt stingras vai izplūdušas, un tad, kad tu tuvojies kādam, kaut mazliet, šīs pasaules pārklājas, uzsūcas viena otrā, saplūst - kaut mazliet, un, ja tu mīli, tad pasaules pārklājas tiktāl, ka tu vairs nespēj atšķirt savu pasauli no tās otras, un tāpēc ir sāpīgi šķirties, satrūkst šīs saites, un pasaules tiek atlauztas viena no otras, sadalītas, tāpat kā tiek pārplēsti palagi, sazāģētas gultas, tu saki - šī ir mana pasaule, bet tā ir tavējā, šī ir mana sāpe, un tā ir tavējā, šie ir tavi uzskati, tavas emocijas, tavas jūtas, ņem to visu ārā no manis, izgriez to ārā, un viss, ko tu devi tam otram, tiek atsviests atpakaļ ar milzīgu spēku, visa mīlestība atgriežas atpakaļ, bet nu jau ar citu seju un vārdu, atgriežas atpakaļ tā, kā aizkaitināta čūska pacērtas atpakaļ un kož, un tas, ko tu būtu devusi tam otram, kas viņu būtu bagātinājis, tevi tas sagrauj un iznīcina, viss maigais un radošais spēks pēkšņi kļūst postošs, un ir arī tādi, kas spēj dzīvot pasaulē ar stingrām robežām, tādi, kas neielaiž sevī citu pasauļu jūtas, bet ne es. manas pasaules malas ir maigas un piekļāvīgas, un, tikko es esmu tikusi galā ar sevi, es atkal jūtu, kā pieskaras, pieskaras, pārklājas, uzsūc. kaut tikai mazliet, kaut tikai uz brīdi. bet tā ir. un rētaudi? rētaudi vairs nespēj kļūt maigi un just? es nezinu to. to es nezinu. bet es jautāšu vēl.

(19 teica | man šķiet, ir tā...)

17:06 ha, un tagad man ir par 1 friend-draugu mazāk (profilaksei) un papildinātas intereses. laikam neesmu notrāpījusi pareizajā izteiksmes formā, jo 13 no 43 ir neviena cita neminētas. Bet patiesībā jau es gribēju tikai iemest cm tekstiņu: ( lasīt ) Mūzika: Einstürzende Neubauten - Beauty

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

22:42 atcerējos reklāmu kādā grāmatu veikalā - pie ezotēriskās literatūras nodaļas - tip "miera un labklājības (vai kaut kā tikpat jauka un ideāla) atslēgu tu atradīsi šeit" katru reizi domāju: labi, atradīšu atslēgu, bet kur ir slēdzene? un kas atrodas aiz tām durvīm?

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

22:46 "it's funny and i wonder if it's sad" /Edward Albee/ it's funny and i wonder if it's cat /pārlasīšanās kļūda/

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi