|
Septembris 19., 2003
 | 15:48 - pavirša doma:
laba literatūra no sliktas valodiskā ziņā atšķiras ar to, ka laba izmanto visas valodas iespējas, bet slikta - nav tās pat pamanījusi. vai arī (otrs variants): izmanto valodas iespējas, bet pret pašas valodas dabu, spīdzinot un laužot.
ir eksperimenti ar valodu un ir valodas vivisekcija. pirmais man liekas dikti ok, otrais - pretīgi paliek, tad labāk būtu rakstījis k-kādas vienkāršības nekā lauzis un plosījis, pēc tam nevainīgi blisinot actiņas - a kāpēc tad nevar tā? kāpēc tu neatzīsti manu poētisko jaunradi?
nujā, un vēl jau ir tie, kas neeksperimentē un tikvaitā izvaro valodu tā, ka raudāt gribas. un pie tam bezjēdzīgi, paviršības, nezināšanas, neiedziļināšanās dēļ. un pēc tam - a vai nav vienalga. galu galā būtiskais jau ir tas, ko es gribu pateikt, ne jau tas, kā es to daru, vai ne? vai ne? pa seju. būtiskais ir pieskāriens, ne jau tas, cik maigi vai sāpinoši es to daru, vai ne?
valoda ir dzīvs organisms. ar viņu vajag runāt, nevis viņā runāt.
labi, pofig par tiem, kas neraksta. bet tiem, kas raksta un ir pietiekami ambiciozi, lai iedotu savu ražojumu kaut vecmāmiņai izlasīt, par to būtu jādomā.
|
| 23:44
prieks un sajūsma - uzzināt, ka pastāv īpaša krustvārdu mīklu minētāju valoda. vārdu krājums, kas pārsniedz vidējo aritmētisko un kurā ietilpst tādi vārdi kā "astilbe", "kivete" un "rabate".
ja kāds no jums iet uz "Kasparu Hauzeru", neaizmirstiet paņemt līdzi burkānus galvenās lomas tēlotājam ;) vai vismaz viņa galvenajam asistentam ;)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |