|
Augusts 24., 2003
 | 12:44 - stilīgā literatūra...
vot nez. aizdomājos par to, cik daudz viskautkā cilvēks lasa ne jau tāpēc, ka gribētos, bet tāpēc, ka tas (viņam) liekas stilīgi un kruta.
tā, kā es savulaik lasīju Marselu Prustu.
tā, kā es nesen lasīju Borhesu. (man vajadzēja zināt, ka šis literatūras virziens man nepatīk by default.)
tā, kā es dziļā bērnībā lasīju Tomasu Mannu. tā bija vienīgā grāmata mājās, kas bija izdota trijos sējumos, un divus es godprātīgi izlasīju. ar bezgalīgu cieņu par cilvēku, kam pietiek pacietības bezgala garlaicīgi aprakstīt bezgalīgu garlaicību. (starpcit, kopš tā laika es vienmēr esmu sapņojusi rakstīt garlaicīgas grāmatas.)
tā, kā (vismaz es tā iztēlojos) Einfelds lasīja "visu latviešu literatūru pēc kārtas" un bija jau ticis līdz burtam K. :)
nau jau slikti. Prustu es izlasīju, Borhesu arī, un tā nebija slikta pieredze. bet. tagad, runājot par Prustu un Borhesu, jūtu nepārvaramu vēlmi teikt nevis "Prusts man likās briesmīgi smieklīgs, bet, ja nopietni, viņš tikai par mata tiesu izvairās no slima narcisista portreta radīšanas, un man riebjas slimi narcisisti" vai "Borhess varēja sadedzināt vēl vairāk stāstu un atstāt kādu vienu vai divus, lai nav nemitīgi jāmaļ vienu un to pašu, tas taču ir perversi, ka cilvēkam liekas acīmredzami un iepriekšparedzami, ka šīm darbam būs negaidīts (tāds-un-tāds) atrisinājums".
Nē, kur nu. Man gribas runāt par Prustu, kurš ir vienīgais slimais narcisists, kuru ir vērts lasīt, un Borhesu, kas būtu obligāti jāizlasa, lai nebūtu jālasa Eko :)
Lai tikai vēl kāds lasītu Prustu un Borhesu, pie sevis domājot par to, cik stilīgi un kruta tas ir. Un ka ir jālasa Prustu un Borhesu, lai tu būtu stilīgais un krutais nestandarta cilvēks.
Tas ir kā cilvēks, kuru kāds bezgala muļķīgi izjokojis ar kādu testu a la "viss par tavu seksualitāti" vai "are you happy". Viņš neierakstīs savā blogā "mani muļķīgi izjokoja ar tādu-un-tādu testu". Viņš ierakstīs - "ārkārtīgi interesants un, galvenais, precīzs tests. Noteikti izpildiet!"
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |