|
Augusts 19., 2003
 | 08:33 - atkal...
..tie sapņi. Šoreiz par kopošanos ar raibiem, ķirzakveidīgiem antropoīdiem. Nujā, vakar izlasīju Borhesu un pa vidam papētīju Boša bildītes, tā ka perversā fantāzija šoreiz nav mana :)
Runājot par Borhesu. Man viņš šķita tik ļoti pašsaprotams. Tā būtu labas literatūras pazīme? Vai arī... Nē, nejautājiet. Ir pārāk agrs & miegains rīts, lai es runātu par Borhesu.
|
| 10:21 - un tomēr par Borhesu
(manuprāt) ir tā. Ka Borhess ir kruts, šī vārda labākajā nozīmē kruts. Viņš ir āķīgs, asprātīgs, intelektuāls un ar patīkamu, lai arī (hmmm) klaustrofobisku skatījumu uz dzīvi. un viņa stāsti tiešām iedvesmo domas lidojumam. piešķir tīri matemātiskām kombinācijām dzīvību un spraigumu.
bet dzīve nav matemātika.
un bezgalība nav garlaicīga, un iespējamo grāmatu skaits nav galīgs. jo, pat ja iespaidu skaits ir galīgs, tad to interpretāciju iespējas ir neierobežotas. pats laiks, visa pasaule, kas mainās, padara atkārtošanos neiespējamu (un, pat ja tā notiktu - pati atkārtošanās jau ir Notikums, par kuru rodas tāda vai citāda interpretācija).
un tie ir standarta rietumnieciskās domāšanas maldi - ka svarīga ir kvantitāte. ka ir nozīme tam, vai ir vai nav iespējams uzrakstīt visas grāmatas, padzerties no visām upēm. patiesībā kvantitātei ir nozīme tikai tiktāl, kamēr tu spēj to novērtēt.
|
| 15:10
brīdi padomāju par visu šo žurnāla būšanu.
ir jau, protams, visādi periodi bijuši. bet šis laiks ir tāds, kurā es šeit rakstu dienasgrāmatu. un tikai. nekā tāda, kas būtu vērsts pirmām kārtām uz citiem. nekā tāda, ko es pati uzskatītu par objektīvu patiesību. lielākoties piezīmes sev pašai par to, kas man ir licies būtisks tajā vai citā brīdī, ar mērķi vēlāk šīs piezīmes atcerēties un izdarīt kādus nebūt secinājumus.
ka es mainos, piemēram. un mainās manas domas.
bet šeit tas tiek rakstīts ieraduma pēc. un tāpēc, ka rakstīt tikai sev pieejamā formā, vēl jo ļaunāk - uz papīra man asociējas ar literatūru. vai dienasgrāmatām retajos posmos, kad man ir patiešām smagi. bet rakstīt šeit ir viegli. te var rakstīt to, kas ir pārāk muļķīgs, lai tam šķiestu papīru. pārāk īslaicīgs.
un man nemaz nevajag, lai būtu garlaicīgs.
k-kā tā.
it kā man pašai vieglāk paliktu no pierakstīšanas.
lai arī - kam vajag, lai ir vieglāk?
|
| 22:51 - šūpļadziesma mazajam
(dziedama ar lāča bērnu vai velcpelītes melodiju, pieliekot "lāpāmos līdzskaņus", kur vajag)
Ēnu zaķis, sapņu zaķis,
Aizkaros sapinās,
Garām skrēja mēness zirgi,
Tie to zaķi izpestīja.
Div' dzelteni mēness zirgi
Aiz lodziņa ganījās,
Visas baltās zvaigžņu puķes
Līdz rītam nolasīja.
|
|
|
|