Augusts 16., 2003

02:35 nupat, virtuvē ēdot gurķu salātiņus, nonācu pie krāsainas domas - eksistē fiziskā pasaule, pilna vārdos neizsakāmu sajūtu un sajūtu nianšu, bezgalīgs prieka, skumju un tūkstoš citu emociju (un to nianšu) avots. un ir jēga pavadīt stundas, mēģinot aprakstīt vienu gaistošu mirkli. jo fiziskā pasaule ir. un tiem, kas šito lasa smīkņājot, kas domā, ka fiziskā pasaule ir vienīgā īstā - jūs nebūt neesat to pamanījuši. jo pamanīt var tikai tad, ja ir kāda cita pasaule, ar ko salīdzināt. pasaule, kas tevī ir tikpat īsta kā gurķu salāti pustrijos naktī. un tai sīkajai balstiņai, kas manī čukst, ka varbūt nav jēgas pūlēties, jo fiziskā pasaule ir tikai ilūzija, es varu teikt - tu, balstiņ, un visas tās bezgalīgās imaginārās pasaules, par kurām tu domā ko citu, arī ir tikpat iluzoras. // bez tam. tāpat kā jebkura cita pasaule, arī reālā pasaule nebūt nav mums visiem viena. tāpat kā literārs teksts katrā atstāj atšķirīgu iespaidu, tāpat kā kādi seni notikumi katram rādās (ja vispār šis katrs tos atceras) citā gaismā, tāpat arī gurķīšu salāti nav mums visiem vieni. nē, gurķīšu salāti nebija labs piemērs. es tos apēdu. ;)

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

03:35 un tas nekas, ka tu neceri pilnībā atbrīvoties no sava ego. pat niecīgākā atbrīvošanās kripatiņa spēj sniegt fantastiskas sajūtas. piemēram, pasaule pēkšņi vairs negriežas ap tavu personību, tavas dzīves notikumiem, tavām emocijām un attieksmēm. pēkšņi izrādās, ka ir situācijas, kad tavs viedoklis ir absolūti nebūtisks. pat tev pašam. tā pirmatnējais cilvēks mitējās saskatīŧ tikai to, kas viņam ir "nepieciešams", un ieguva visu krāsu varavīksni. un ir vēl tik daudz krāsu, ko iepazīt. tik daudz nianšu, pret kurām mēs esam akli tikai tāpēc, ka mūsu ego-pasaulītē tām nav pielietojuma. un tik daudz cilvēku, kas pēkšņi nav ne stulbi, ne tizli, ne kretīniski.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

08:36 atkal redzēju šausmīgu sapni. lai arī jāatzīst, ka tas mani vairāk izklaidēja nekā biedēja. ( ... tālāk ... )

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

18:46 - man nepatīk skaļi vārdi, bet... literatūra tomēr ir kas daudz trauslāks, daudz dziļāks, daudz būtiskāks ja ne Vispārībai, tad vismaz tās autoram nekā fakin raksti žurnālos, PHP skripti un dizaina skices. bet nu kāda tam nozīme anyway. šai gadījumā noteicošais ir punkts par nozīmīgumu tās autoram, un tikai. "Bez tam es nemaz neraudu. Tās ir lāses, kas krīŧ no lapām." R. Zelaznijs

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi