Augusts 16., 2003


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
03:35
un tas nekas, ka tu neceri pilnībā atbrīvoties no sava ego. pat niecīgākā atbrīvošanās kripatiņa spēj sniegt fantastiskas sajūtas.

piemēram, pasaule pēkšņi vairs negriežas ap tavu personību, tavas dzīves notikumiem, tavām emocijām un attieksmēm. pēkšņi izrādās, ka ir situācijas, kad tavs viedoklis ir absolūti nebūtisks. pat tev pašam.

tā pirmatnējais cilvēks mitējās saskatīŧ tikai to, kas viņam ir "nepieciešams", un ieguva visu krāsu varavīksni.
un ir vēl tik daudz krāsu, ko iepazīt. tik daudz nianšu, pret kurām mēs esam akli tikai tāpēc, ka mūsu ego-pasaulītē tām nav pielietojuma.

un tik daudz cilvēku, kas pēkšņi nav ne stulbi, ne tizli, ne kretīniski.

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:


From:[info]malefici
Date:16. Augusts 2003 - 03:44
(Link)
Notiek atgriešanas pie pirmatnējā nekā? Sajūta ir burvīga, tikai žēl, ka tas ir ceļs uz nekurieni, bet tur mēs visi tik un tā būsim :)
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:16. Augusts 2003 - 08:23
(Link)
Būtu jābūt cilvēkam ar visai (ēēēē) brīvu fantāziju, lai to pasauli, kas paveras, nosauktu par "neko",
un ja tas būtu tik viegli - atstāt savu ego un neatgriezties - tad mēs te visi būtu budas ;P
Patiesībā tas, ko izdodas pazaudēt, tiešām ir tikai maza kripatiņa no sava es. Un tāpat tā pēc laiciņa atgriežas atpakaļ. Citādi mēs te visi būtu svētie.
From:[info]krix
Date:16. Augusts 2003 - 19:40
(Link)
nejaushi 2tro rindkopu attiecinaaju uz sevi..
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba