|
Maijs 9., 2003
 | 01:51
Huh.
Nupat kā konstatēju, ka vārdu dziļākās nozīmes ir gandrīz vai pretstatā to seklākajām nozīmēm.
|
| 02:53
šito tekstu man vajadzētu lieliem burtiem uzrakstīt uz tualetes durvīm vai kādā citā vietā, kur bieži apstājas skatiens:
YOU TAKE YOURSELF WAY TOO SERIOUSLY.
pat ne tāpēc, ka man šī kaite piemistu kaukādos nesamērīgos daudzumos, bet tāpēc, ka tai vispār nevajadzētu būt.
|
| 17:22
šorīt pamodos ar citātiem no Artēmija Ļebedeva (pareizāk, strīdiem par to, kā viņa uzvārds būtu jāraksta). un atcerējos domu, ko vislaik biju savā nodabā klusītēm vērpusi: snobisms un augstprātība (ja vien tie nav pretēji jēdzieni, bet nu vienalga) nav un nevar būt izcila radoša cilvēka rakstura īpašības. vot atradīšu Maslovu un nocitēšu, kāds tad īsti ir radošs cilvēks (lasīju viņu sen, atceros tikai to, ka piekritu).
Šobrīd nespēju arī izdomāt precīzu snobisma formulējumu.
Ā jā un paštaisnums, kategoriski noliedzoši spriedumi par visu, kas nav tik Superkruts kā attiecīgais personāžs.
NB! No Artēmija Ļebedeva esmu lasījusi tikai vienu interviju un to pašu ne pārāk rūpīgi, tāpēc nevaru ar 100% pārliecību teikt, ka augstākminētais attiecas uz viņu. Viņš vienkārši ir iedvesmojoša parādība :)
( Ne-snobisma piemēri )
..Tikai diemžēl tagad man ir jāskrien, nevarēšu paplosīties komentāros... :(
|
| 21:45
muļķīgi iekārtots - cilvēks dzīvo laikā un - par spīti daudzajiem pārrāvumiem apziņā - uztver savu dzīvi kā kontinuitāti, vo!... /šeit es sapinos un konstatēju, ka nemāku ne uzrakstīt, ne izlasīt šo vārdu.../ ble. es gribēju teikt, ka cilvēkam ir iemācīts vai viņš pats ir maldīgi pieņēmis, ka viņa dzīve ir taisne, uz kuras izvietoti dažādi apstākļi, un pa šo taisni kā pa stieplīti viņš - tāda nemainīga, pastāvīga bumbiņa=ego vienmērīgi slidinās uz priekšu, reizēm izvēloties sev pieņemamāko stieplītes virzienu vai īpašās krīzes situācijās pārlekdams uz citu stieplīti.
bet patiesībā tā nemaz nav; es šodien satiku savu divarpus gadus veco pagātni un konstatēju, ka man šī pagātne ir ne vairāk saistoša kā baumas par cilvēku, ko patiesībā nepazīstu; es veidoju savu priekšstatu par šo cilvēku (kas patiesībā esmu es!) pēc atstāsta (t.i., atmiņām), bet nejūtos tam vairāk piesaistīta kā jebkuram citam vidēji interesantam radījumam ar neordināru skatu uz pasauli.
un, ja tā padomā, arī tas cilvēks, kas es biju pagājšgad, man nav nekas vairāk kā labs paziņa.
un tā nu es sēžu un domāju, kā gan varētu nosaukt sievieti, kas guļ (un dzīvo kopā) ar džeku, kas faktiski ir viņas labas paziņas puisis.
diez kas nav, ne?
|
| 22:02 - grrrrr
teicu jau vienreiz, ka man ar vienu community ("sabiedrību", vai?) pietiek. neesmu es sabiedriska būtne un kodīšu katram, kurš mani kaut kur bez atļaujas pierakstīs, ibijo.
|
|
|
|
