Maijs 9., 2003
honeybee | 21:45 muļķīgi iekārtots - cilvēks dzīvo laikā un - par spīti daudzajiem pārrāvumiem apziņā - uztver savu dzīvi kā kontinuitāti, vo!... /šeit es sapinos un konstatēju, ka nemāku ne uzrakstīt, ne izlasīt šo vārdu.../ ble. es gribēju teikt, ka cilvēkam ir iemācīts vai viņš pats ir maldīgi pieņēmis, ka viņa dzīve ir taisne, uz kuras izvietoti dažādi apstākļi, un pa šo taisni kā pa stieplīti viņš - tāda nemainīga, pastāvīga bumbiņa=ego vienmērīgi slidinās uz priekšu, reizēm izvēloties sev pieņemamāko stieplītes virzienu vai īpašās krīzes situācijās pārlekdams uz citu stieplīti. bet patiesībā tā nemaz nav; es šodien satiku savu divarpus gadus veco pagātni un konstatēju, ka man šī pagātne ir ne vairāk saistoša kā baumas par cilvēku, ko patiesībā nepazīstu; es veidoju savu priekšstatu par šo cilvēku (kas patiesībā esmu es!) pēc atstāsta (t.i., atmiņām), bet nejūtos tam vairāk piesaistīta kā jebkuram citam vidēji interesantam radījumam ar neordināru skatu uz pasauli. un, ja tā padomā, arī tas cilvēks, kas es biju pagājšgad, man nav nekas vairāk kā labs paziņa.
un tā nu es sēžu un domāju, kā gan varētu nosaukt sievieti, kas guļ (un dzīvo kopā) ar džeku, kas faktiski ir viņas labas paziņas puisis. diez kas nav, ne?
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |