|
Marts 6., 2003
 | 18:40 - security level: private
sev pašai par pārsteigumu atklāju, ka ir ārkārtīgi savairojušies "privāti" ieraksti manā dg :)
droši vien tāpēc, ka tikai es pati spēju kaut cik adekvāti novērtēt to, kas ar mani notiek tagad. (pieļauju, ka nevis tāpēc, ka ar mani notiktu kaut kas superpuper īpašs, bet tāpēc, ka es neprotu precīzi noformulēt, kas ar mani notiek.)
daudz domāju. varbūt. dienā viss liekas pavisam citādi.
un vēlreiz: domāju.
varbūt katrs cilvēks ir tiktāl unikāla būtne, ka jelkāds mēģinājums kontaktēties līmenī, kas dziļāks par utilitārām, fizioloģiskām darbībām, noved vai nu pie vilšanās, vai pie iluzoras - un tikai iluzoras - sapratnes.
lai arī: kontakts ir iespējams. tikai daudz, daudz komplicētāks, kā mēs parasti iedomājamies.
teiksim tā: cilvēks A runā savā a-valodā (izpratnē, tonalitātē, tēlu sistēmā)
lai pateiktu ideju X, kas viņam ir būtiska un viņa dzīvē patiesa,
cilvēks B viņa teikto uztver kā savā b-valodā (izpratnē, tonalitātē, tēlu sistēmā) teiktu,
un uztver ideju Y, kas viņam vai nu ir būtiska vai nav, vai nu ir viņa dzīvē patiesa vai nav,
un ideja X ar ideju Y nekādā rakā nav identiskas.
|
| 21:12 - e.a.poe The Raven
Once upon a midnight dreary, while I pondered, weak and weary,
Over many a quaint and curious volume of forgotten lore,
While I nodded, nearly napping, suddenly there came a tapping,
As of some one gently rapping, rapping at my chamber door.
"'Tis some visiter," I muttered, "tapping at my chamber door --
Only this, and nothing more."
Ah, distinctly I remember it was in the bleak December,
And each separate dying ember wrought its ghost upon the floor.
Eagerly I wished the morrow; -- vainly I had tried to borrow
From my books surcease of sorrow -- sorrow for the lost Lenore --
For the rare and radiant maiden whom the angels name Lenore --
Nameless here for evermore.
(viss dzejolis šeit, a to boļna jau garš :))
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
