Oktobris 1., 2003
| 16:29
|
Comments:
ne jau par to ir runa. saprotams, ka otrs tāpat nekad neuztvers to tāpat,kā es biju domājusi, bet ja es nevaru pateikt precīzā, normālā valodā to, ko gribu teikt, tā, lai es pati saprastu un būtu apmierināta, tas ir iemesls sienā skriešanai.
tas ir tāpat, kā ir normāli un pareizi, ka gleznu katrs uztver savādāk, bet tajā pašā laikā ir šausmīgi un briesmīgi, ja gleznotājs nemāk uzzīmēt puķes ziedlapiņu, vai cilvēka degunu, vai vienalgako tā, ka pats atpazītu puķes ziedlapiņu vai cilvēka degunu.
to es arī gribu teikt. ka tā ir tikai un vienīgi pašuzskrūvēšanās. un pēc idejas varētu tikt attiecināta arī uz to, cik perfekti katrs var nokost maizes kumosu - tā, lai drupačas nenobirst un koduma vieta skaista. vispirms cilvēks izdomā, ka dažas lietas tam svarīgākas par citām, kvalitātes standartus uzliek tādus, lai vienmēr būtu pa rokai kreņķēšanās iemesls. tātad - tev vajag kaut ko, par ko regulāri skriet sienā:)
nē. valoda ir mans darbarīks, un mana neprasme ar to apieties nozīmē, ka es esmu neprasmīga savā darbā. piebildīsim, vienīgajā darbā, kuru es vispār kaut cik spēju strādāt. tāpat kā programmists skrien sienā, ja nevar k-ko uzprogrammēt, tāpat kā mākslinieks skrien sienā, ja nevar kādu triepienu uzlikt. tāpat kā grāmatvedis skrien sienā, ja desmito reizi pārraksta bilanci un vienalga kaut kas nenovienādojas. labi, OK, vēnas es negriežu un burtiskā nozīmē ar galvu sienā neskrienu, bet - jā, man ļoti ļoti nepatīk.
jā. ja grāmatvedim 10. reizi pārrakstot bilanci, kat kas nevienādojas, tā ir neprasme. jo citi arī redz, ka nenovienādojas.
nē. ja tu 10. reizi mēģini kaut ko pateikt tā, lai tevi pašu tas beidzot apmierinātu, tad tā ir pašuzskrūvēšanās. jo visi citi kaut ko saprastu no pirmā varinanta un tieši tāpat, tikai mazliet citu `kaut ko` - no desmitā.
tas, ka citi neredz, kā es masturbēju, nenozīmē, ka es nemasturbēju :)
un: runa nav tikai par tādām smalkām, gaisīgām lietām. runa ir arī par elementāru teikuma konstrukciju, labu vārdu izvēli, teksta skanisko uzbūvi. varbūt kurš katrs to nepamanītu, bet jebkurš profesionāls redaktors vai labs rakstnieks to pamanītu.
man ir cita loģika - man tas nozīmē, ka nemasturbē:P visvairāk es neieredzu frāzi, ka nezināšana neattaisno pārkāpumu. profesionāli redaktori in nerealizējušies rakstnieki. un labi rakstnieki nav redaktori, bet labi cilvēki. :))) cik, labi, ka es nepazīstu nevienu - ne labu, ne sliktu (rakstnieku ne cilvēku)(vai rakstnieki arī ir cilvēki?). kāds vēl piesmietu manas nevainīgās domas.
labi rakstnieki nav redaktori, bet labi cilvēki. ;D
bet vispār jauks tev dzīves skatījums. ņemot vērā to, ka lielākā daļa cilvēku vispār nezina, ka tāds tu eksistē, varētu ar balsu vairākumu pieņemt, ka tevis nav ;))))
btw, tu esi redaktore vai neesi?
tā kā tie, kas veidotu šo balsu vairākumu, nezina, ka esmu es, viņu patiesībā nemaz nav un balsojumu nevarētu uzskatīt par likumīgu!:P
nea, es kaut kad esmu strādājusi par redaktora palīgu un varbūt kādreiz atkal tur strādāšu. bet vispār drīzāk ievietojama "rakstnieku" kategorijā.
ok, tātad tu esi gan laba rakstniece, gan labs cilvēks. un kā tādam - ņefig skriet sienās! saudzēsim tās!! (un ļaunākais novēlēlējums..lāsts rakstniekam - kaut tu par redaktoru kļūtu!!!) |
|
|