Septembris 6., 2022
honeybee | 17:39 jā, bet here's the thing to, ka cilvēkam patiešām ir (c) vai (f), nevis kaut kas cits, ir reāli, REĀLI grūti pamanīt. teiksim, man bija paziņa, kurš, uh, vairākus mēnešus man stāstīja visu iespējamo, un es tiešām sekoju līdzi tam, ko viņš saka, un pagāja vairāki *mēneši*, kamēr man pieleca, ka viņam nav theory of mind, nu, ka viņš vispār neapsver citu cilvēku domāšanu, kad mēģina kaut ko saprast. (Protams, es esmu reāli biasēta, jo es prezumēju empātiju)
+
lai cilvēks *noticētu*, ja kāds cits viņam paskaidro kaut ko tādu, kas viņam vispār nereģistrējas kā lieta + jo īpaši situācijā, kurā no šī paskaidrojuma izriet, ka ir jādara kaut kas tāds, kas acīmredzami novedīs pie diskomforta īstermiņā, ar iespējamu (bet atkal, neiedomājamu) komfortu ilgtermiņā
...tur ir nepieciešamas reāli tuvas un ciešas attiecības, kurās pastāv dziļa uzticēšanās.
Iedomājies, ja tevi cilvēks paņem pie rokas un saka "ar tevi kaut kas ir wrong, nu, vispār tu esi slikts cilvēks, un tagad tev tas ir jāakceptē kā patiesība ā un vēl redzi šitos sadauzītos stiklus? jep, tu zini, kā ir staigāt pa sadauzītiem stikliem? nu vot davaj nokāp no sava pūkainā paklājiņa un ar basām kājām močī pāri, jo pēc tam būs kaindof labāk, lai arī, ja godīgi, tiem, kas pāriet pāri otrā pusē, nekad nav pavisam labi, nē, es nevaru neko apsolīt, jo es nevaru zināt, kā tas būs tev un vai tu vispār vari tur pāriet pāri", cik reāli dzīvē ir cilvēku, ar kuriem tu ietu?
Un ja visa tava līdzšinējā pieredze ar cilvēkiem ir "bļeģ es reāli NESAPROTU, ko viņi no manis grib un kāpēc viņi man dara pāri un grib, lai man ir sliktāk, un tas, kā man ir labi, viņiem nepatīk, un agrāk vai vēlāk viņi mani atstumj"?
|
Reply
|
|
|