Nē, es vienkārši nesaprotu, ko tas nozīmē – atstāt draņķību. Kāds kļūst par draņķību pat pēc draudzīgākā breikapa, cits pat pēc nesmukākajiem izgājieniem nesabrūk, bet to izmanto kā iespēju, kā savest sevi vēl lielākā kārtībā, nekā bija pirms tam. Iekšējie resursi atšķiras.

Tobiš, jā, protams, nevajag uzvesties kā cūkām un gluži vienkārši nedarīt to, kas pašam sāpētu, bet tas nenozīmē, ka vienmēr ir iespējams no citiem aiziet, atstājot kaut ko baigi kārtībā, jo nav iespējams zināt, cik ļoti otrs šādās situācijās ir gatavs / spējīgs uzturēt tīrību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es atkal nesaprotu, kā iespējams uzrakstīt "es nesaprotu" un pēc tam turpināt runāt tā, ir kā saprastu ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, ja vienkāršiem vārdiem: kas var atstāt miseni otrā cilvēka – citi vai tikai šis cilvēks sev pats?

Jo es nejūtu, ka kāds būtu tiesīgs manī atstāt miseni, ja vien es tam neļaujos. Labi apzinos, ka ir tiešām briesmīgi gadījumi ar īpašām traumām, kuras nedzīst pat visa mūža garumā, bet es nolasīju, ka šeit tomēr domāta cilvēciskā attiecību drāma. Un tā, manuprāt, ir misene, kuru mēs sevī sametam paši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu Tu jau saki, ka var atstāt Tevī miseni, ja Tu tam ļaujies, tātad.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Noteikti var mēģināt. Cilvēki ir visādi, arī stipri sapisti, kuri savas iekšējās misenes dēļ līdzīgi izrīkojas ar citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un vēl jau ir tādi faktori kā cilvēka paša jūtīgums un vērība pret sevi; t.i., lietas, kas vienam būtu pohuj jo pohuj, citam atstāj pēdas.

(Reply to this) (Parent)