Augusts 2., 2003

04:12 - piezīme sev pašai: tev ir tiesības cilvēku mainīt tikai tad, ja tu pieņem visas viņa izpausmes, ja katru no tām tu redzi kā brīnumainu un aizkustinošu iezīmi viņa būtībā, ja redzi viņu kā veselumu, nevis pretrunīgu īpašību kopumu, no kurām daļu būtu jāizskauž, ja redzi viņu kā jau pilnīgu būtni, nevis kādu, kam jāmainās, lai kļūtu pilnīgs. tad, kad tu spēsi stundām vērot viņu un smaidīt, un neteikt ne vārda, uzsūcot sevī sīkākās nianses viņa kustībās un runasveidā, viņa domu smalkākos paradoksus un viņa izjūtu aizkustinošo cilvēcīgumu. tad - varbūt - būs brīdis, kad viņa straumei atsauksies tavējā, un tas notiks tik dabiski, ka tajā nebūs nekā no "lēmuma" vai "plāna", tu runāsi un klausīsies, ko viņš atbild (un brīnīsies par to, no kurienes tev šie vārdi), un tu skatīsies, kā viņš tavā acu priekšā izdzen pumpurus un uzplaukst.

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

From: sleep_talking Date: 2. Augusts 2003 - 12:31 (Link)

man patiik, ka tu daudz raksti.
un ko.

/vakar es domaaju [par kaadu]
'es zinu, ka varu.. tev paliidzeet
paveerties
pacelties-'
un tad es domaaju - kaa?
es varu kaut ko taadu domaat -
es tachu pat neuzdroshinaatos tev pieskarties
ja domaatu, ka mani pirksti atstaas ne-tavus nospiedumus tevii
nee, nevar baidiities, nav, ko baidiities,
ne-tavus jau nevar buut,
bet,
nu es zinu,
tos ziedus
tos lielos nakts ziedus, kas tavi
un kurus es pat nevaru izteeloties
bet tu paziisti tikai dzilji
jausmaas,
un kurus tu briizhiem aizmirsti,
tos redz manas aizveertaas acis, redz visu laiku
un es varu buut vinju siltais veejsh/

(Reply to this)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi