|
Aprīlis 28., 2019
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) heishy | 14:22
Iztīrāms no sevis man šķiet nekas īsti nav. Nāk vienkārši tā baisā apziņa par to Kā ir, Kas/Kāds esi un vari būt . Un pāri tam visam vienkārši tā baisā apjausma, ka esi viens. Viens pats. Tāds. Un, ka pašam vien jātiek ar to Visu un Sevi galā. Pieņemt, sadzīvot, iemīlēt galu galā.
Sabrūk ilūzijas par esību, dzīvi. Par to, kad varbūt brīžos, kad ir licies ka mīli sevi un Tev ar to problēmu nav piemēram, nāk apjausma, ka ņifiga! You're dellusional. And was blind all this time.
Mēs līdz galam nevaram aptvert to visu, tā informācijas kapacitāte ir milzīga. Un kad tā ieplūst, pinkšķis nāk. Tu raudi, bet dvēsele gavilē. Visumam, Dvēselei (enerģijai) emociju nav. 'Viņiem' pie kājas kādas lomkas Tu piedzīvo. Tikai tas ir to vērts, protams.
Apzinātībā sāc neapspiest savas emocijas un sajūtas, bet ''palaist'', lai ir un ieklausies tajās. Un bwaah, ku tas ir grūti. Liekas labāk fiziski akmeņus iet velt...
Tāpēc mans uzskats - nodzīvot, lai nenāktos pārdzimt. Jo ellīte ir šeit.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |